Ja nevar mīlēt, tad var vismaz cienīt
Antons Kreics atzīstas, ka visa vasara viņam pagājusi, kārtojot dzejas krājumu. Tagad tas jau iespiests. Skaisti tumši sarkanā krāsā ar zeltītiem burtiem – tāda ir A. Kreica trešā grāmata “Prozaiskā dzeja” ciklā “Raksti”. Un, kā jau rāda nosaukums, tajā šoreiz apkopota viņa dzeja.
Grāmata iespiesta izdevniecībā “LiePA”, ilustrācijas veidojis mākslinieks Imants Liepiņš. Ievadvārdus rakstījusi grāmatas redaktore Laima Vincjūne, kura autoru nosaukusi par romantiķi un pacifistu.
“Šeit apkopoti tie dzejoļi, kuri tapuši visa mūža garumā. Nācās pamatīgi izvētīt, ko likt grāmatā, kas pats vērtīgākais,” sacīja Liepājā labi pazīstamais pensionētais jurists, sirmais autors Antons Kreics. Grāmatā dzejoļi sakārtoti ciklos “Skaista mana tēvu zeme visos gadalaikos”, “Metamorfoze”, “Pēdējais akords”, “Laikmetīgas sarunas. Pus pa jokam, pus nopietni”, “Vēstures aka”, “Pieskāriens dievišķīgajam”. Un katrā no šiem cikliem ir garajā mūžā pārdzīvotais, izsāpētais, izjustais.
Dainas Meisteres rakstu – interviju – ar literātu Antonu Kreicu varat izlasīt 21.oktobra “Kurzemes Vārds” numurā, rubrikā “Satikšanās literatūrā”.