“Nu, tad sēdieties uz ceļa un stāstiet, kas uz sirds!” bez liekām ceremonijām aicina Ziemassvētku vecītis Ivars Krastiņš, kas no darba brīvajā laikā ir aktieris. Tad gan pats tā kā samulst: kā tur tagad ir ar to sēdināšanu uz ceļa? Viņš gan ne, bet citi vecīši dabūjuši trūkties – svešs onkulis bērniem nemaz tā nedrīkst ķerties klāt. “Bet es vienalga sēdinu,” viņš saka. “Bērniem nedrīkst laupīt Ziemassvētku brīnumu!”

– Tūlīt iešu pie saviem rūķiem, jāgatavojas svētkiem, – saka vecītis. – Redz, tie rūķi bieži mainās – izaug, aiziet un jāmeklē jauni.

– Un kur var atrast?

– Jāmeklē, jāmeklē! Par vienu, par tādu Mariku, man ir ļoti žēl – es pats viņu atradu, izaudzināju, bet tad viņa aizbrauca uz ārzemēm.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.. decembra numurā.

#kvards-20121222-10#