Parīzieši pamatoti lepojas ar savu tirgu, kuru mīļi sauc par lielo vēderu. Tāds vēders ir arī mums, liepājniekiem, tikai, protams, atbilstošs pilsētas izmēriem.

Vakarrīt pulkstenis rādīja bez 20 minūtēm desmit, kad no Rakstvežu ielas puses iegāju Pētertirgus skārņos. Pirmais, ko sajūt, šķiet, katrs ienācējs, ir smarža jeb savdabīgā skārņu smaka. Tajā sajaucies dažādu smaržu kokteilis – sākot ar svaigai gaļai piemītošo, specifisko aromātu, kūpinātu desu spēcīgo smaržu, vēl konditorejas, kulinārijas izstrādājumi, piena produkti utt. Otrs, kas piesaistīja uzmanību, bija klusa, bet intensīva balsu murdoņa. Trešais ir vizuālais efekts, proti, biezos un siltos apģērbos sapakojušās pārdevējas. Dažai pat galvā cepure. Nav jau brīnums, jo skārņiem visos četros stūros durvis un caurvējš tikpat neizbēgama parādība kā gadalaiku maiņa…

Plašāk lasiet Daigas Luteres publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.