Man ir kāds pazīstams cilvēks, kurš kopumā raksturojams pozitīvi – strādīgs, gādīgs ģimenes galva, ar labu humora izjūtu. Bet tomēr viena dīvainība viņam ir. Viņš ne acu galā nevar ciest ceļu policistus.

Viņiem nemaz nevajag apturēt šā puiša automašīnu, tikai vajag patrāpīties viņa skatienam, kad reakcija ir tāda pati, kā tītaram parādīta sarkana lupata. “Re, gaiļi stāv!” viņš dusmīgi un nicīgi tad novelk starp zobiem. Esmu mēģinājis skaidrot šī naida iemeslus. Varbūt ceļu policisti viņam kādreiz pāri nodarījuši, kukuli izspieduši, pazemojuši? Nekā tamlīdzīga. “Es viņus vienkārši nevaru ciest. Kā ieraugu, tā pilnīgi drebuļi uznāk,” sakarīgu pamatojumu savam naidam puisis tā arī nerod.

Viktora Ulberta publikāciju rubrikā “Skatiens” lasiet šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.