“Cik asaras es neizraudāju, domādama, ka nekad nepalikšu Latvijā – tikko būs iespēja, būšu prom uz Lietuvu!” atceroties pārcelšanos pie vīra uz Liepāju, saka Sociālā dienesta grupu dzīvokļu sociālā darbiniece Virginija Stankuviene.

Tā ir noticis, ka viņa – bankas darbiniece – te sāka strādāt Bērnu namā, vēlāk Nakts patversmē un tagad grupu dzīvokļos palīdz uzsākt patstāvīgu dzīvi tiem, kas to nespēj saviem spēkiem. Ar dzīves pabērniem Virginija strādā neiedomājami vieglumi, taču ar stingriem noteikumiem. Un viņa, kas pat rakstīt latviski neprata, nu latviešu valodā ir ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu un pat domāja par doktorantūras studijām.

Kristīnes Pastores rakstu plašāk lasiet “Kurzemes Vārdā”.

#kvards-20101122-05#