“Vācijā martā gadatirgus, varēsit visu to bagātību pārdot,” brīdi pavērojis, cik čakli kustas mezglotāju pirksti, pusnopietni, pus pa jokam atgādina Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis.

Velga Ozola, sieviete labākajos gados, no liela samudžināta kamola ritina laukā sārtas mežģīņu lentītes nākamajam sienas dekoram un, rokas tīši raitāk sākdama kustināt, smaidīdama viņam atbalso: “Tad jau jāsarauj!” Pie blakus galdiņiem Rita Alksne, Lelde Bērziņa un Lolita Zuļģe cītīgi loka pavedienu līdzās pavedienam. Arī te top jauni sienas dekori. Meistare Anna Šalts uzmanīgi vēro notiekošo. Tikko redz, ka jāpalīdz, viņas rokas ir līdzās neredzīgo cilvēku rokām, un pavediens iegulst vajadzīgajā vietā. Telpu piepilda gaiša rosība.

Šis mezglotāju pulciņš ir viens no tiem, kas neredzīgajiem cilvēkiem pieejams kopš pērnā rudens. No 2009. gada 2. novembra līdz 2013. gada 31. augustam Latvijas Neredzīgo biedrība visā Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu īstreno projektu “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā”.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. februāra numurā.