“Mana milzu lobēlija, mana govjķimene, mana meža cigoriņsakne, Tu, mana romiešu kumelīte!” – ar šādiem vārdiem mīļoto Mirdzu kādā no savām 1931. gadā rakstītajām vēstulēm uzrunājis dzejnieks Eriks Ādamsons. Jaunajai dzejniecei Mirdzai Ķempei tolaik bija nedaudz pāri 20 gadiem. Viņa, Liepājas meitene, jau dzīvoja Rīgā un radiofonā strādāja par diktori. Uz galvaspilsētu Mirdza pārcēlās deviņpadsmit gadu vecumā, tikko Liepājā pabeigusi vidusskolu.

Bailes, nemiers un spīts

Dzejnieces dzīves laikā iznāca astoņi dzejoļu krājumi, vairākas izlases. Pēc nāves izdoti Kopotie raksti. Viņas dzeja nekad nebija garlaicīga, vai rakstīts tika par mīlestību vai par Staļina māti. Cik liels iespaids uz Ķempes talantu bija Liepājai? To laikam konkrēti nepateiks neviens.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 9. augusta numurā.

 #kvards-20120809-10#