Juris Raķis piemiņas ugunskuru barikāžu atcerei Liepājā iededz jau septiņpadsmito reizi.

1991. gada janvārī viņš bija Tirdzniecības pārvaldes šoferis, bet barikāžu dienās sargāja “Kurzemes Vārda” redakciju.

Man 1991. gada janvārī bija trīsdesmit gadu. Tas ir vecums, kad cilvēkam jau ir ģimene, bērni, kad domas nostājušās uz zemes un vairs nelido mākoņos. Kad ir savas mājas un nākotne. Un, kad jūti, ka mājas un nākotne ir apdraudēta, tad kaut kas jādara. Jāglābj. Vai nu no bankrota, kā tas ir šajā laikā. Vai, ja ziemā salst, jānes malka un jākurina krāsns. Un Latvija taču ir mūsu mājas.

Liepājas nacionālpatriotisko spēku koordinatora Jura Raķa viedokli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. janvāra numurā.