Eiropas Centrālā banka ziņo, ka pēc pasaules finanšu krīzes radītā kreditēšanas apsīkuma šā gada pirmajā ceturksnī lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu kreditēšanas apjomi atkal palielinās.

Kaut arī tā domāta kā pozitīva vēsts un vairums finanšu ekspertu to priecīgi sveikuši, bārstot komplimentus un jūsmīgi pļāpājot par ekonomikas atveseļošanos, ir jāatzīst: šermuļi pārskrien no šīs ziņas. Tātad viss atkal sākas no jauna un rullēs vien tālāk pēc principa gāzi grīdā, audzēs apšaubāmus apjomus un tēriņus par aizņemtu naudu un turpinās dzīvot un strādāt uz parāda. It kā jau nebūtu pietiekami uzskatāmi, pie kādas katastrofas tas noved.

Sarmītes Pelcmanes publikāciju rubrikā “Skatiens” lasiet šodienas “Kurzemes Vārdā”.