Lai arī lēni, tomēr pavasaris tuvojas, un tie, kuru rīcībā ir auto un nauda tā uzturēšanai, turpinās darbināt un ripināt savu braucamo ar vēl lielāku intensitāti. Aktīvā autobraukšanas sezona klauvē pie durvīm, bet, izbraucot no sniega, dubļu, sāls un smilts vannām, ar kritisku aci jāpalūkojas uz savu tērauda zirdziņu – varbūt jāpieliek meistara roka?

Ziemā prieku netrūkst ne bērniem, ne viņu vecākiem, kas brauc ar auto. Viena no šīs ziemas būtiskām atšķirībām ir tās noturīgums un dāsnais sniega piedāvājums. Te, protams, ir savi plusi un mīnusu. Vislabāk klājas tiem, kas tieši pirms šīs ziemas sagādāja jaunu riepu komplektu ar kārtīgu protektoru – šosezon bija vajadzīgas patiesi labas riepas. Par to vairākkārt pārliecinājās visi tie, kuriem tādu nebija. Tomēr neērtībām, kas bija jāpacieš šoferiem, ar saviem spēkratiem stiegot sniegā, darbojoties ar lāpstu, talkā aicinot papildspēkus, lai auto izkustinātu, pretī var likt ziemas riepu visnotaļ saudzējošo režīmu, ja tāli gabali nebija braukti pa lielām šosejām. Lauku ļaudīm, kas galvenokārt pārvietojas pa sniegotiem ceļiem, riepas praktiski nav dilušas. Krīzes dilemmas priekšā ir tie, kas bija plānojuši šosezon ar savām ziemas riepām vēl braukt, lai vasarā, tā teikt, tās līdz galam piebeigtu. Varbūt vēl vienu ziemu varēs izvilkt, nepērkot jaunu komplektu?

Plašāk par auto lietām lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.