Lai arī cik apvazāts un strīdīgs ir pieņēmums, ka olimpiskās spēlēs galvenais nav uzvarēt, bet piedalīties, tomēr iziet uz starta pasaules sporta dižākajos svētkos ir katra sportista sapnis.

Un, ja sportista rezultāti šādam līmenim atbilst un viņš domās jau redz sevi olimpiskajās arēnās, tad ceļa aizšķērsošana pēdējā brīdī sportistam ir traģēdija.

Trīsdesmitajos gados tuvu olimpiskajām spēlēm divas reizes bija vieglatlēte Lavīze Pūce. Līdzdalību 1936. gada Berlīnes olimpiādē viņai nodrošināja Latvijas čempiones un rekordistes tituli lodes grūšanā, šķēpa un diska mešanā. Taču sacensību priekšvakarā Pūce saslima. Ja Berlīnes olimpiādē sportiste nevarēja cerēt uz lieliem panākumiem, tad 1940. gadā Helsinkos paredzētajām olimpiskajām spēlēm Pūce jau gatavojās, prātā turot kādu no medaļām.

Plašāk lasiet šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.