Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus koku ciršanas noteikumos. Vai ir pamats domāt, ka piekrastes meži ir apdraudēti?

Zemkopības ministrijai, kas strādā kopā ar Meža īpašnieku biedrību un kokrūpniekiem, ir divas lielas ieceres: ļaut kailcirtes sausos priežu mežos piejūras piecu kilometru zonā un ļaut cirst jaunākus mežus, samazinot ciršanas caurmērus. Piejūras meži šobrīd ir kā tāds karsts kartupelis. Šobrīd grozījumi attiecībā uz tiem ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, un, visticamāk, tuvākajās nedēļās daudz kas izšķirsies. Vēlme, slēpjoties aiz rūpēm par priežu atjaunošanos, ir cirst šajos sausajos mežos viegli pieejamo resursu, uz kuru ļoti aktīvi met acis kokrūpnieki. Lielais arguments ir, ka šobrīd, cērtot ar mazu intensitāti, priedēm pietrūkst gaismas. Un tiek piedāvāta “Sibīrijas bārddziņa” pieeja – izveidot divu hektāru kailcirtes, un tad priedes augtu griezdamās. Bet sabiedrībai aizmirst pateikt, ka cilvēks savā mūžā vairs nepiedzīvos tādas vecās priedes, pie kurām pieradis, zem kurām sēņojis. Mežs atjaunosies, bet tas būs daudz jaunāks. Ar to nu ir jārēķinās.

Pilnu interviju ar Pasaules Dabas fonda direktoru un Mežu programmas vadītāju Jāni Rozīti lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26.jūnija numurā.

#kvards-20170626-02#