Ja profesija nebūtu piespiedusi mani sākt sarunas ar svešiniekiem, tad – kas zina… Varbūt paliktu nerunājusi. Vai es to jelkad vispār uzdrošinātos? Pirms intervijām uztraucos. Kā lai panāk, ka cilvēki ar mani sarunājas? Kāpēc lai vispār nepazīstami ļaudis to vēlētos? Vai cilvēks neapvainosies, ja es viņam pajautāšu to, to un vēl to… Allaž vajag lielu dūšu, lai pajautātu kaut ko ļoti personisku.

Plašāk žurnālistes Noras Driķes viedokli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. maija numurā.

#kvards-20180521-02#