Šos vārdus “Te taču nekā nav!” patiesā izbrīnā izrunājām neskaitāmas reizes, kad braucām cauri Īslandes akmens laukiem vai pāri kalniem, kurus no zemes dzīlēm savulaik izcēluši vulkāni.

“Te taču nekā nav!” skanēja, kad abpus ceļam sen sastingusī lava gulēja kunkuļos savēlusies kā sacietējusi šokolāde. Taču šis teiciens jāuztver kā sajūsmas, nevis vilšanās sauciens, jo Īslande ir zeme, kas prot sagādāt neskaitāmus pārsteigumus tieši savas neatkārtojamās dabas dēļ.

Plašāku Daigas Luteres aprakstu par ceļojumu varat lasīt šodienas laikraksta “Kurzemes Vārds” numurā.