Savu garo darba mūžu – teju 50 gadu – Zemgales lauksaimnieku atvase ARNOLDS KNOSPE pēc Rīgas Jūrskolas beigšanas pavadījis zvejnieku kopsaimniecībā “Kursa”, kur pie vairākiem kapteiņiem strādājis par zvejas kuģu mehāniķi.

Taču pēc aiziešanas pensijā viņš pārcēlies uz dzīvi Bernātos, kur vēl padomju gados uzcēlis sev mājiņu un, nenovirzoties no kursa, bet tikai   saīsinot reisu garumu, kļuvis par piekrastes zvejnieku. Arī tagad, kad  gadu nasta tuvojas astotajam desmitam, enerģiskais vīrs kopā ar kaimiņu Miķeli Jaunzemu, ja vien atļauj laika apstākļi, dodoties jūrā, lai noķertu kādu zivi. “Nopirkām licenci un strādājam. Mums sader visādi. Abi esam dzimuši 1931. gadā. Arī spēks kaulos vēl turas. Airus pacilāt jaudājam. Vienīgi kājas palikušas tādas nepaklausīgas. Divatā turamies. Viens pats jūrā neko nevar izdarīt. Miķelim ir traktors, ar to laivu dabūjam līdz ūdens svītrai. Man tādas tehnikas nav,” skaidroja zvejas veterāns.

Plašāk par Arnoldu Knospi lasiet šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.