Ūdensvada un kanalizācijas sistēma pilsētai ir tikpat svarīga kā asinsrite dzīvam organismam.

Nav noslēpums, ka pagājušā gadsimta otrajā pusē Liepājā ūdenssaimniecības joma bija pagalam nolaista, jo īpaši Karostā, kur saimniekoja padomju armija, kam nešķita svarīgi pieslēgt šo rajonu attīrīšanas iekārtām, tā nu visas drazas pa taisno gāzās Baltijas jūrā. Vai nu gluži labdarības dēļ, vai arī tāpēc, ka Eiropā saprot, cik ļoti jebkurš nesakārtots posms var ietekmēt kopējo ekoloģisko situāciju Baltijas jūras reģionā, Liepāja saņēma milzu finansiālo atbalstu vides sakārtošanai no ES.

Vai ar Eiropas eiromiljoniem ir izdevies uzlabot Liepājas, bet varbūt pat – arī Baltijas jūras veselību? Par to lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30. marta numurā.