Daudzdzīvokļu namu pie mums ir daudz, un ne visi tie ir vienādi, tas ir, būvēti pēc dažādiem projektiem. Bieži vien nākas dzirdēt, ka viens otrs lamā padomju projektus, cik vien var.

Taču, ja gribam savos namos dzīvot, tad vajag nevis lamāties, bet iespēju robežās uzlabot to situāciju. Taču, ja ņem vērā visus sīkumus, mēdz gadīties, ka, uzlabojot vienu, mēs pasliktinām citu. Un tad rodas jaunas problēmas.

Par pirmcēloni visbiežāk kļūst dārgā apkure. Meklējot glābiņu, cilvēki sāka izdomāt dažādas alternatīvas – autonomos gāzes katliņus, elektroradiatorus – vai atsevišķā dzīvoklī caurules ar siltumnesēju pievienoja pagraba caurulēm. Sākumā neviens nedomāja nedz par nama siltumapmaiņas bilances izjaukšanu, nedz par papildu zudumiem, kādi rodas. Uzskatīja: ja reiz ir savs skaitītājs, tad viss pārējais uz velna paraušanu. Starp citu, deviņdesmito gadu beigās ļaunprātīgo nemaksātāju dzīvokļos radiatorus atvienoja arī piespiedu kārtā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25. februāra numurā.