Daudz pieredzējušais zvejas kuģa kapteinis Ziedonis Balčus, kurš darbam jūrā,  veltījis vairāk nekā trīsdesmit gadu, arī tagad, kad aizvadīti sešdesmit pieci gadi, nesēž klēpī saliktām rokām.

Gādīgs tēvs un vectētiņš saviem pēcnācējiem mūža otrajā pusē bieži sastopams Liepājas ostā, kur jau astoņus gadus strādā par kuģu  tauvotāju. “Tu zini, es tagad jūtos ļoti apmierināts ar savu dzīvi.  Darbs dod iespēju būt pie jūras, redzēt, kas tur notiek, kā arī satikties ar cilvēkiem, dzirdēt, ko viņi domā,” sacīja veterāns, piebilstot, ka īpašu gandarījumu tam dodot iespēja atkalredzēties ar bijušajiem kolēģiem.

“Viss ir atkarīgs no tā, kā paši dzīvi uztveram. Būtībā jau iznāk, ka mēs, vecie, dzīvojam kā uz pulvermucas. Katru nedēļu lasu avīzē, ka kāds atkal ir pametis mūsu rindas, kas kļūst aizvien retākas,”  bijušais jūras vilks sprieda, taču tas nenozīmējot, ka līdz ar aiziešanu pensijā ir jāatmet visam ar roku.

Pētera Jaunzemja rakstu vara izlasīt šodienas laikraksta “Kurzemes Vārds” numurā.