Pirms gadiem desmit ar draugiem izmantojām iespēju aizlidot uz Zviedriju, šķiet, par vienu latu turp un par vienu atpakaļ. Bija tāda akcija. Nonācām kādā mazpilsētā, kur notika arī amatnieku tirdziņš. Atceros, pētīju kādus ļoti skaistus auskarus. Skatījos cenu, rēķināju latos, īsti nedomājot par to, ka tas ir roku darbs un tam ir krietni lielāka vērtība par veikalā nopērkamu preci. Pirmajā brīdī nopriecājos – četrarpus latu ir man pa kabatai, bet tūlīt sapratu, ka esmu kļūdījusies. Auskari maksāja 45 latus. Noriju kamolu un teicu – paldies. Skaisti jau ir, bet es tomēr neņemšu. Kabata par šauru, lai par tādu cenu auskarus pirktu.

Plašāk žurnālistes Ilzes Kļepikovas viedokli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. maija numurā.

#kvards-20180522-02#