Ikviens, kas reiz viesojies Kalētu pagasta bibliotēkā, zina, ka tās vadītāja Mirdza Liepiņa kolekcionē māla, stikla, papīra un jebkāda cita materiāla vardes. Tāpat kā vairumā gadījumu, arī viņas aizraušanās sākusies spontāni. 

“Ar pēdējo audzināmo klasīti braucām ekskursijā uz zoodārzu. Loterijā visi dabūja vardītes,” pirms 13 gadiem notikušo atceras M. Liepiņa. Kad sākusi strādāt bibliotēkā, vajadzējis kādu rotaļlietu, kas palīdzētu sākt stāstīt pasakas. Un tad bibliotekāre sākusi izmantot loterijā laimēto piepūšamo vardīti. “Cik viņai nav bijis vārdu!” ieminas bibliotekāre. Taču nevienu no tiem viņa vairs neatceras.

Ilzes Šķietnieces rakstu lasiet sestdienas “Kurzemes Vārda” numurā.