Par to, ka sestdien būs kopīgas pusdienas, ģimene zināja jau laikus. Zināja arī to, ka mamma ciemos uzaicinājusi savu pusmāsu – tēva meitu no pirmās laulības. Sievietes ilgu laiku vispār nebija tikušās, jo šķiroties tēvs izvēlējās neuzturēt nekādu saikni ne ar pirmo sievu, ne meitu un jaunajā ģimenē viņas vispār nepieminēja. Tēvs tikai maksāja alimentus, un viss. Kādā pasākumā sievietes satikās un, lai arī nebija pazīstamas, sāka runāties. Pamazām atrada kopsakarības, līdzības. Tad vecākā meita saņēma dūšu un pajautāja: “Vai tava tēva vārds nav…?” Un vēl dažus citus precizējošus jautājumus. Jā, viss sakrita. Sievietes bija pusmāsas.

Plašāk žurnālistes Daigas Luteres komentāru lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26.novembra numurā.

#kvards-20191126-02#