Edgars Šīmanis ģitāru spēlējis vairākās jaunajās Liepājas grupās, no kurām lielākā daļa, slavas gaismu tā arī neieraudzījušas, palika pagrabu mēģinājumu telpās. Beidzot viņš ir nolēmis spēlēt to, kas viņa sirdij tuvāks, proti, gotisko metālmūziku, kas ir ne visai atzīta Latvijā.

Šī iemesla dēļ puisis devies uz Lielbritāniju, lai pamēģinātu izveidot mūzikas projektu tur vai arī nopelnītu kapitālu mūzikas aparatūras iegādei. Viņš cer, ka Plimutā izdosies sevi realizēt labāk nekā šeit.

Klejotājs pēc dabas

Šajā vasarā Edgars izmantoja izdevību un devās strādāt uz Grieķiju, Rodas kūrotsalā. Atgriežoties rudenī Liepājā, viņš saprata, ka nevēlas vairs turpināt mācības Liepājas Universitātē tūrisma vadību gan finansiālu iemeslu dēļ, gan tādēļ, ka bija zaudējis interesi par mācībām. Tad ģitārists izmēģināja veiksmi dažādos gadījuma darbos, piemēram, “Vīna studijā”, līdz beidzot atrada sev līdz sirds dziļumiem tīkamu piedāvājumu. Pašlaik Edgars savu ikdienu pavada Anglijas pilsētiņā Plimutā milzīgā mūzikas instrumentu veikalā, kuram līdzinieku Latvijā nav. “Darbu vienkārši atradu internetā. Bija samērā liels konkurss, bet viņi izvēlējās mani, jo es tiešām kaut ko arī saprotu no mūzikas,” smejas jaunais mūziķis.

Ar kaseti rokās

Bet pirmās bērnības atmiņas par mūziku Edgars saista ar notikumu, kad, otrajā klasē mācoties, pāris gadus vecākais brālēns bija atnesis novērtēt jaunāko “Metallica” kaseti. To mēs varētu nosaukt par sabiedrībā daudz pieminēto klikšķi. Šajā brīdī jaunais ģitārists apzinājās, ka mūzika viņam nozīmē ko vairāk nekā vairumam sabiedrības. Bet, ja runājam par senām bērnības atmiņā, Edgaram prātā vēl bilde, kur viņš, mazs zēns būdams, rokās tur kaseti un braši plāta muti, it kā dziedot. Tomēr tās jau ir atmiņas, kas vairāk saglabājušās vecāku sirdīs un uzpeld, pāršķirstot foto albumus.

Pamatus mūzikā Edgars apguvis Nīcas mūzikas skolā. Sākot ar mazo un tautisko blokflautu un vēlāk pārejot uz nopietnākiem instrumentiem, kā klavieres, klarnete un, protams, ģitāra. Savu stilu, kā jau gotiskās mūzikas piekritējs, Edgars ir atklājis tieši elektriskajā ģitārā. “Man patīk šī iespēja, ka var mainīt ģitāras skanējumu, nevis kā ar akustiskajām ģitārām. Laikam tāpēc man patīk arī sintezatori vairāk par klavierēm,” saka Edgars. Noteikti jau īstiem mūzikas ekspertiem būtu ko iebilst pret instrumentiem, kam nav pašiem savas balss, bet tūkstošiem citu. Tomēr dažādība jau tikai krāso pasauli.

Čillošanas instruments

Uzdodot jautājumu puisim par to, kāda būtu pasaule, ja tajā nebūtu ģitāras, Edgars apjūk. “Nē, es tādu pasauli nevaru iztēloties. Tad jau būtu jāpārraksta visa pasaules vēsture,” domā Edgars. “Ko pasaule darītu bez visām roka leģendām?” Viņam ir sava ideja par ģitāras rašanos, proti, ka senais cilvēks uz dēļa uzvilcis kādu dzīvnieka orgānu daļu, kas tāli līdzinās mūsdienu stīgām, un sapratis – tas taču skan! “Man liekas interesanti, ka dažādās kultūrās, ir dažādi ģitāru paveidi, kam ir daudz kas vienojošs.” Par to, kāpēc ģitāras fenomens izplatījies tik plaši, Edgars var gari stāstīt. Ģitāra ir samērā viegla, un to var vienmēr paņemt līdzi. “Es teiktu, ka ģitāra ir instruments no bērēm līdz kāzām, tik daudz iespēju sevi izpaust.” Ģitāra ir viens no tiem instrumentiem, kas atļauj spēlētājam gan spēlēt, gan dziedāt, un tai ir plašs diapazons. “Tas ir tāds čillošanas un hipiju simbols, kas sākumā neko daudz nemaksā.”

Kur palicis Liepājas roks?

“Ko es domāju par Liepājas mūziķiem? Tad jājautā, kas tad tagad skaitās tie īstie Liepājas mūziķi? Kas šobrīd pārstāv Liepājas roku?” Vairāk gan Edgars par šo tematu neizsakās, tomēr viņš atzīst, ka augstu vērtē tādas grupas, kā “Prāta vētra”, jo viņi ir pratuši izsisties, bet tādu mūziku puisis nekad neklausās. “Parasti labākās grupas ir tur – pagrīdē. Esmu dzirdējis vairākas labas grupas draugiem.lv, kas tā arī nekļūs slavenas Latvijā, jo klausītāju loks ir pārāk šaurs. Tur jau arī slēpjas tas fenomens – tie, kas nav populāri, spēlē mūziku sev, no sirds. Kļūstot atpazīstamākam, mūziķis jau par savu dziesmu sāk domāt kā par produktu, kas jāpārdod.”

“Esmu spēlējis vairākās grupās. Citās, kas neatbilst manam stilam, spēlēju kā izpalīdzot, jo nespēlēt es nevaru. Laikam jau nav atrasts tas īstais sastāvs, īstā ideja. Bet es ceru, ka mans laiks arī kaut kad pienāks.” Edgaram ir doma, ka Anglijā izveidot gotiskās metālmūzikas grupu būtu reālāk, jo tur cilvēki šāda veida mūzikai ir atvērtāki un Anglijā valda cits mūzikas tirgus, kas piedāvā daudz plašākas iespējas nekā šeit.

Vēl meklēs savējos mūzikā

Pašlaik Edgars, strādā milzīgajā mūzikas lielveikalā, kas izkārtojuma ziņā nedaudz atgādina “Depo”, un sauc šo iespēju par sapņu piepildījumu. Darīt to, kas tev sagādā prieku un vēl par to saņemt algu, kurš gan to nevēlētos. Viņam ir atļauts iemēģināt pārdošanā izliktos instrumentus, tikai tos noskaņojot un apkopjot. Tomēr mēs taču spējam iedomāties, ko mūziķim nozīmē tikt pie kvalitatīva instrumenta. “Reizēm gadās aizrauties, bet, tā kā mans priekšnieks ir izbijis mūziķis, saprasties nav problēmu,” Edgars saka.

Viņš atklāj, ka tuvākajā nākotnē viņam padomā veidot divus mūzikas projektus. “Viens jau tika aizsākts Saldū. Un pirms aizbraukšanas mēs aktīvi mēģinājām. Tomēr gandrīz visi no grupas devās uz ārzemēm, lai sapelnītu naudu aparatūrai. Šo mūzikas projektu varētu raksturot kā lirisku un vairāk tendētu uz gotisko stilu,” atklāj Edgars. Savukārt otra iecere ir veidot jaunus skaņdarbus, apvienojot etniskos instrumentus ar gotisko mūziku. Puiša sapnis ir dziesmās izmantot Latvijai netipiskus instrumentus, piemēram, skotu dūdas. Latvijā šāds mūzikas stils nav izplatīts, ir tikai daži pārstāvji, piemēram, grupa “Skyforeger”, kas slēgusi līgumus ar ārvalstu ierakstu studijām, bet kādreiz par tādu sapņo arī Edgars.

Vizītkarte
Edgars Šīmanis
– 22 gadus vecs;
– ģitārists ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi;
– sevi atradis gotiskajā metālmūzikā, kas netipiska mūsu platuma grādiem; aktīvs jaunietis, kurš aizraujas ar ekstrēmo sportu – alpīnismu un snovbordu.

Inga Dzērve,

Foto no personīgā arhīva

Edgars Šīmanis izmēģinājis spēkus dažādās mūzikas grupās, bet nu gatavs pievērsties tikai tai mūzikai, kas viņam patīk vislabāk – gotiskajam stilam ar etnopiesitienu.