Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 19. jūlijs

+19°C
Vējš: ZA 4.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Digna, Jautrīte, Kamila

Liepājas Olimpiskais centrs nes gan prieku, gan vilšanos  (47)

Atslēgvārdi olimpiskā halle

Liepājas Olimpiskais centrs

Liepājas Olimpiskā centra atklāšana šodien ir viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas sporta dzīvē kopumā, uzskata Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Einārs Fogelis. Viņš vērtē, ka sadarbība ar Liepājas pašvaldību projekta īstenošanas gaitā ir bijusi tik laba, ka vistuvākajā laikā LOK ar Liepājas domi vienosies par turpmāko sporta būvju attīstību pilsētā – iecerēta vingrošanas halles būvniecība, kuru, iespējams, varētu apvienot ar peldbaseina būvi pie kādas Liepājas skolas. "Neformāla vienošanās jau ir panākta," atklāj E.Fogelis.

Trūkumu noteikti nav!

Zinot, ka pusei Liepājas skolu sporta bāzu nav vispār, gribas priecāties par ilgi gaidīto lielo notikumu – par daudzfunkcionālā Liepājas Olimpiskā sporta centra atklāšanu šodien. Tomēr nākamie centra lietotāji jau atklāj arī šaubas par centra plānojuma un apsaimniekošanas lietderīgumu. E.Fogelis: "Trūkumu noteikti nav! Centrs ir ļoti veiksmīgi plānots – vērtējumu varēs dot sportisti, kas centru izmantos ikdienā. Veidojot katru nākamo objektu Latvijā, mums ir iespēja panākt aizvien labākus risinājumus. Es redzu, ka ir tapusi lieliska un skaista sporta būve, kas kalpos visai Liepājas sporta sabiedrībai. Mēs jau tagad plānojam tās noslodzi līdz pat nākamā gada Eiropas čempionāta spēlēm basketbolā."

E.Fogeļa vērtējumā jaunajā būvē ļoti veiksmīgs ir sporta un kultūras funkciju apvienojums – tas dos iespēju vieglāk organizēt ikdienas dzīvi un veicinās telpu noslogojumu. "Jūs atvedat savu bērniņu uz treniņiem un pats ejat uz bibliotēku vai citām sporta nodarbībām. Centrs ir orientēts uz visplašāko sabiedrību , vienlaikus domājot arī par sporta profesionāļiem. Plānojums ir ļoti veiksmīgs, telpas ir gaišas, plašas un vienlaikus kompaktas. Pirmo reizi Latvijā sporta būve ir ar pazemes autostāvvietām. Arēna būs ekonomiski izmantojama, jo laukumi ir transformējami, izmantojami gan sportam, gan kultūrai. Veiksmīga ir treniņu zāle tās augsto griestu dēļ, kas padara to piemērojamu arī volejbolam. Nelielās treniņu zāles vēl ir aprīkošanas stadijā – plānojam iegādāties trīs svarcelšanas grīdas, lai atdzīvinātu svarcelšanas tradīcijas Liepājā. Mēs vēlamies, lai galvenokārt tiktu ievērotas sporta un sporta federāciju intereses. Šis ir tikai pirmais un redzamākais Liepājas olimpiskā centra attīstības posms!"  

Domas dalās

Lai kā gribētos teikt, ka tagad līdz ar Liepājas Olimpiskā centra atklāšanu mūsu pilsētā lielā mērā atrisināsies sporta bāzu problēma, tāds apgalvojums būtu stipri nekorekts. Vēl jau ir palikuši neatrisināti jautājumi, piemēram, Liepājas Vingrošanas sporta skola, kura labprāt no neglītā pīlēna pārvērstos skaistā gulbī, un tāpat daudzi noteikti vēlētos kādreiz Liepājā ieraudzīt starptautiskiem standartiem atbilstošu 50 metru peldbaseinu. Galu galā vienīgais olimpietis no Liepājas Pekinā būs tieši peldētājs – Romāns Miloslavskis.

Jebkurā gadījumā Liepājas sporta dzīvē šī ir liela diena, jo jaunajā sporta centrā vietu radīs ne tikai sportisti, bet arī trīs mācību iestāžu skolēni. Lai arī Liepājas Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis atzina, ka vērienīgajā projektā nepilnību nav, un arī Liepājas Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš teica, ka ir vēl jātiek galā tikai ar sīkumiem, no vairāku cilvēku puses, kas turpmāk būs cieši saistīti ar sporta halli, jau izskanējuši daudz skarbu un mazāk skarbu vārdu un ne tikai. Liepājas Kompleksās sporta skolas treneri ir pauduši neapmierinātību arī uz papīra, kas tagad ir nonācis gan Sporta pārvaldē, gan Liepājas domes priekšsēdētāja pirmās vietnieces Silvas Goldes rokās un tiek izskatīts. "Tās ir blēņas, ka sporta centrā ir kādas nobīdes. Jā, piekrītu, ka boksa rings neatbilst sākotnējām prasībām, taču šis jautājums tiks risināts. Savukārt par cīņas zāli, kura it kā ir mazāka, nekā tai vajadzēja būt, negribētu piekrist. Ja kāds tagad pārdzīvo par 50 centimetriem, tad manas domas paliek nemainīgas – zāle treniņiem ir pilnīgi pietiekama," teica A.Lagzdiņš. Kā tad šajā cīņu zālē tiks rīkotas sacensības? Ja nevarēs normāli izklāt cīņas paklājus, kuri pēc saviem izmēriem šajā zālē neiederas. Jā, var teikt, ka sacensības iespējams noorganizēt kādā no lielajām zālēm, bet kam tad cīņas zālē bija nepieciešamas nolaižamās skatītāju tribīnes? Otra sāpīga problēma ir palīgtelpas, tātad ģērbtuves sportistiem un treneriem, kas, maigi izsakoties, ir mazas. Varbūt pirmā acumirklī, izlasot šīs rindās, lasītājam gandrīz vai varētu šķist, ka tagad ir sliktāk, nekā bija. Tā nu gluži nav, tiesa, nevar apgāzt vienkāršo faktu – viena treniņu grupa, piemēram, 15 cilvēku sastāvā, pašreizējā situācijā nevarēs vienlaikus normāli pārģērbties un nomazgāties, turklāt ar sportu jau nenodarbojas tikai vīrieši, bet arī daiļā dzimuma pārstāves. Vai tiešām telpu trūkuma dēļ meitenes pārģērbsies kopā ar zēniem? "Mēs vienkārši ģērbtuves nespējām izbūvēt lielākas, turklāt, ja tā būtu, tad lielāko dienas daļu tās stāvētu tukšas, ja kādam sporta skolas audzēknim būs jāuzkavējas desmit minūtes ilgāk, lai pārģērbtos, nekas traks nenotiks," atzina A.Lagzdiņš.

"Es negribētu tagad komentēt treneru iebildes. Mans viedoklis – ir jāpieliek visas pūles, lai treneri teiktu paldies!" uzskata Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. "Ja kaut kas nav izdarīts, tad ļoti žēl, un tas ir jālabo. Mēs ar Eināru Fogeli to izvērtēsim, pati vēl gribu tikt par visu skaidrībā. Tā būs Liepājas Olimpiskā centra atbildība, lai būtu dialogs ar visiem telpu nomniekiem par standartiem atbilstošām telpām un risinājums būtu vislabākais. Jo jābūt tā, lai gan sporta, gan kultūras darbinieki būtu apmierināti."

Atkal zem viena jumta

Pēc divu gadu mētāšanās pa citām telpām Bērnu un jauniešu centra darbinieki un pulciņu dalībnieki ir sagaidījuši atgriešanās brīdi un kopā ar citiem gājiena dalībniekiem dodas uz jauno multihalli. Jo tā ir viņu pārnākšana savās bijušajās mājās, kas ieguvušas jaunu kvalitāti.

"Videi ir liela nozīme, vide audzina cilvēki, un sakoptība, plašums paver ne tikai jaunas iespējas, bet arī liek pilnveidoties. It sevišķi tas svarīgi jaunajai paaudzei. Cik bērnu vasaras brīvdienās bija mājās, tos apziņojām, un tik arī piedalās gājienā," sacīja Bērnu un jauniešu centra direktore Mārīte Tarziera. Bērnu un jauniešu centru var pazīt pēc karoga, pēc apģērbu dizaina pulciņa, kuru vada Aiga Hasnere, tērpu kolekcijas "Mantojums", kas veidota, piedaloties projektā "Tu esi Latvija!", pēc kora "Liedags" (diriģente Gunta Vite) dalībnieku smaidošajām sejām, pēc aerobikas pulciņa (vadītāja Marina Zuntnere) dalībnieču graciozā soļa.

Bērnu un jauniešu centram multihallē atvēlētas septiņas telpas 3.stāvā pulciņu nodarbībām, 1.stāvā izvietosies administrācijas darbinieki. Bet galvenais, ka visi atkal būs kopā – zem viena jumta, ka nevajadzēs interešu izglītības nodarbībām meklēt vietu kādā no skolām, kādā no  brīvā laika pavadīšanas klubiņiem vai citur. Pirms atgriezties ierastajā vietā, aptaujāja skolēnus – gan tos, kas jau atraduši ceļu uz Bērnu un jauniešu centra piedāvātajām nodarbībām, gan potenciālos pulciņu dalībniekus. Lai uzzinātu zēnu un meiteņu vēlmes, lai veidotu interešu izglītību atbilstoši pieprasījumam.

Skolēni dod priekšroku gan jau esošajām vērtībām – tautas un netradicionālajām dejām, dziedošajiem ansambļiem, koriem, teātra spēlei, gan arī labprāt ārpus skolas iemācītos ko jaunu, mūsdienīgu. Par to, lai piedāvājums atbilstu interesēm, ir jārūpējas interešu izglītības pedagogiem. Bet nemainīgs ir viens viedoklis: zēni un meitenes vēlas atrast domubiedrus arī ārpus savas mācību iestādes sienām. Ja viens vai otrs pulciņš atrada telpas kādā skolā, tad tajā darbojās tieši tās skolas audzēkņi. Pārējos bija problemātiski piedabūt iet uz turieni. Bet viņi labprāt dejotu, spēlētu teātri vai dziedātu ansamblī jaunajā multihallē.

Ir padomāts par jaunām idejām, par to, kā piesaistīt bērnus ārpusstundu nodarbībām. Ir skaidrs, ka tām jābūt kvalitatīvām. Ir svarīgi, lai bērni vēlētos turp iet un piedalīties. Tāpēc ir jādomā, sākot jau ar pašiem mazākajiem. Un viņiem top speciāla telpa "Rūķu māja", kurā pirmsskolas vecuma zēniem un meitenēm būs iespēja dziedāt, zīmēt, izkustēties interešu pedagogu vadībā.

Tāpat ieiešana atjaunotajās telpās ļaus kopā pulcēties Skolēnu domei, ļaus rīkot vērienus pasākumus ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pulcēt semināros un kursos pedagogus. Jo metodiskais darbs, pilsētas mēroga lielu pasākumu koordinēšana  ir viens no Bērnu un jauniešu centra darba virzieniem. Jau tagad zināms, ka Liepājā notiks Kurzemes novada audzināšanas darba metodiskā skate un konference. Un vēl jo nozīmīgāks jaunu telpu jautājums ir laikā, kad savā finiša taisnē ieiet vērienīgais projekts "Tu esi Latvija!", kas veltīts Latvijas Republikas 90.gadadienai.

Bērnu un jauniešu centram izveidojusies lieliska sadarbība ar bibliotēku "Varavīksne", kurā notika gan erudītu konkursi, gan bibliotēka aicināja jaunos lasītājus uz literārajām pēcpusdienām un pašu rīkotajiem konkursiem. Kamēr bija grūtības ar telpām, bibliotēkā darbojās dziedātāji un strādāja zīmēšanas pulciņa dalībnieki. Tāpēc tagad jaunieši ir tikai priecīgi, ka bibliotēka nu būs viņiem cieši kaimiņos.

Bibliotēkas "Varavīksne" vadītāja Lauma Rosne arī uzskata, ka sadarbība ar Bērnu un jauniešu centru turpināsies, pārejot uz jaunajām telpām. Bibliotēkai atvēlēta vieta 3. un 4. stāvā. "Izskatās, ka grāmatām vajadzēs saspiesties, kā nekā mums taču ir gan bijušās Jaunliepājas bibliotēkas, gan bērnu bibliotēkas krājumi, bet te nav ierādītas ne vietas krātuvei, ne palīgtelpas, nav pat atpūtas telpu darbiniekiem un kabineta vadītājai," sprieda bibliotēkas vadītāja. Trešajā stāvā darbosies abonements, tajā lasītāji varēs izvēlēties sev tīkamāko romānu vai stāstu krājumu lasīšanai mājās, turpat būs datori mazajiem lasītājiem. Ceturtajā stāvā atradīsies lasītava, un arī tur varēs strādāt pie viena no astoņiem ar interneta pieslēgumu aprīkotajiem datoriem. Bibliotekāri prognozē, ka datori, kas atradīsies bērnu grāmatu krātuvē, iespējams, piesaistīs ne tikai jau esošos lasītājus, bet arī jaunos sportistus, kas nāks uz treniņiem, un varbūt, ka tas ieinteresēs viņus vairāk pievērsties grāmatu lasīšanai.

Bet pagaidām bibliotēka "Varavīksne" vēl atrodas savās vecajās telpās T.Breikša ielā 45. Jo vēl nav atvesti un ierīkoti plaukti grāmatām, tā ka uzticīgākie lasītāji var mērot ierasto ceļu pie grāmatām. 

S.Golde uzskata, ka ar jauno centru ir radītas pietiekami plašas iespējas bērnu un jauniešu brīvā laika nodarbībām un pulciņu klāstam, īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai katrs kvadrātmetrs telpu tiktu izmantots aktīvi, "bet tas nenozīmē, ka pilnīgi visam bērnu un jauniešu nodarbību piedāvājumam ir jābūt tikai vienā vietā – multihallē". "Es darīšu visu, lai arī centrs "Vaduguns" tiktu iekļauts izglītības iestāžu triju gadu renovācijas programmā – citādi uz šo ēku kauns skatīties, jo tajā nekas nav mainījies kopš tiem laikiem, kad vēl pati dejoju."  

Miks Kuncītis,
Daina Meistere,
Nora Driķe,
"Kurzemes Vārds" 

Liepājas Olimpiskais centrs
Projekts: SIA "AKA birojs".
Būvēja: a/s "UPB".
Pieder: 30 procentu – Latvijas Olimpiskajai komitejai, 70 procentu – Liepājas pašvaldībai.
Izmaksas: būvniecībai – 14,6 miljoni latu. No tiem: 7,5 miljoni – no Liepājas pašvaldības (tajā skaitā kredīts 6,9 miljoni latu uz 15 gadiem), 2,5 miljoni latu – no valsts budžeta, 4,6 miljoni latu – no Latvijas Olimpiskās komitejas.
Bez tam Liepājas pašvaldības ieguldījums īpašumā – 965 tūkstoši latu, bet skiču un tehniskais projekts izmaksāja 258400 latu no pilsētas budžeta.
Lēmums par projekta īstenošanu Liepājas domē pieņemts 2005.gada decembrī. 2008.gada 29.jūlijā centrs nodots ekspluatācijā. Telpas pilnībā būs iekārtotas un varēs izmantot no septembra.

Kas atrodas Olimpiskā centra 18 tūkstošos kvadrātmetru
Cokolstāvā jeb pagrabstāvā: autostāvvieta 70 automašīnām, relaksācijas centrs (džakuzi, saunas, neliels baseins), trenažieru zāle profesionālajiem sportistiem, kafejnīcas virtuves zona, publiskās tualetes, publikas garderobe, sportistu ģērbtuves, fitnesa centrs, palīgtelpas.

Pirmajā stāvā: lielā arēna ar trim pārveidojamiem sporta spēļu laukumiem, izmantojama basketbolam, florbolam, volejbolam, ar tribīnēm līdz 3000 skatītāju vietām, bet koncertos ar stāvvietām atradīsies vieta 5 – 6 tūkstošiem skatītāju. Vēl – treniņzāle, izmantojama gan volejbolam, gan basketbolam; vestibils; pastāvīgi atvērta kafejnīca "Lotta"; publikas garderobes un tualetes; Tango zāle (400 kvadrātmetru) ar parketa grīdu; Rožu zāle jeb kultūras sarīkojumiem izmantojama zāle ar skatuvi un 540 skatītāju vietām; Olimpiskā centra administrācijas darbinieku telpas un Bērnu un jauniešu centra administrācijas telpas; mākslinieku grimētavas un ģērbtuves.

Otrajā stāvā: vestibils; galda tenisa zāle; boksa zāle; dažādu cīņas sporta veidu zāle, kuru iespējams sadalīt divās daļās; sportistu ģērbtuves un sanitārie mezgli; Sporta pārvaldes, Kompleksās sporta skolas un Basketbola sporta skolas administrācijas un treneru personāla telpas. Vēl – telpas kafejnīcai, kuru paredzēts atvērt tikai lielo sarīkojumu laikā. Visas kafejnīcas apsaimniekos viens uzņēmums – SIA "Serviss AB".

Trešajā stāvā: baleta jeb Spoguļu zāle, Bērnu un jauniešu centra nodarbību telpas, divas mazākas un viena lielāka telpa šahistu nodarbībām, pēdējā derīga nelielu sacensību rīkošanai. Un bibliotēka, kas savienota ar lasītavu ceturtajā stāvā. Bibliotēkai kopā atvēlētas divas telpas ar 400 kvadrātmetru kopējo platību.

Ceturtajā stāvā: Saules zāle – ikdienā izmantojama sporta treniņiem vai tautas deju nodarbībām, vai konferencēm un kultūras pasākumiem ar 100 – 120 dalībniekiem; kafejnīca ar paaugstināta komforta zonu – tā sauktā VIP (ļoti svarīgu personu) telpa 70 cilvēkiem; sporta komentētāju istaba; Liepu zāle – izmantojama preses konferencēm ap 20 cilvēkiem.

Avots: SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis un arhitekts Andris Kokins


Bijušās Liepājas Metalurgu kultūras pils vietā uzbūvēts platības ziņā par to apjomīgākais Liepājas Olimpiskais centrs, kas paredzēts gan sporta profesionāļiem, gan katram liepājniekam, gan vietēja, gan starptautiska mēroga sacensību norisei. Lielākā telpa – arēna ar 3000 skatītāju vietām, trim spēles laukumiem un līdz 2,1 metram sabīdāmām sēdvietām.


Treniņu zāle, piemērota basketbola, volejbola un rokasbumbas spēlēm – ar nelielu skatītāju balkonu.


Sportistu garderobes, dušas telpas, un pat ieeju uz tām arhitekts Andris Kokins plānojis tā, lai komandu pretinieki pirms spēlēm nesatiktos.


Liepājas domes Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš žurnālistiem demonstrē boksa ringu, kurā diemžēl pagaidām var trenēties tikai bērni.

  • Komentāri (47)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!