Upuru nošaušanas vietā, bijušajā ebreju kapsētā, padomju laikā 1958. gadā  tika uzstādīts piemineklis ar uzrakstu krievu un latviešu valodā: ”Mūžīgā slava padomju patriotiem, kritušiem 1941–1944. gados fašistiskās Vācijas okupētajā Padomju Latvijā”. Uz pieminekļa ir piecpadsmit cilvēku uzvārdu saraksts, starp viņiem nav ebreju, vien  tālāk seko teksts ”un daudziem citiem”. 

Kā liecina Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra dati, vācu karaspēks Ilūksti okupēja 1941. gada jūnija beigās, ebreju aresti sākās jūlija vidū, un jau drīz pēc tam trīs akciju laikā Ilūkstē tika nogalināti ap 60 Ilūkstes ebreju un ap 30 ebreju bēgļu no Lietuvas. Ilūkstes ebreju kopienas traģiskā piemiņa aizvien paliek izdzēsta no vietas kolektīvās atmiņas. 2025. gada 6. novembrī Ilūkstes bibliotēkā notika zinātniskie lasījumi LEKOREF projektā ”Vēstures atmiņas un kopienas dialogs”, kur Ilūkstes iedzīvotāji diskutēja par sarežģītajiem pagātnes notikumiem un ebreju kopienas iznīcināšanu vācu okupācijas laikā, sekoja aicinājums veidot atvērtu, iekļaujošu attieksmi holokausta atmiņas komunikācijā, kā arī izrādīt cieņpilnu attieksmi nogalināto Ilūkstes ebreju tautības pilsoņu piemiņas vietai.

Projekts paredz šīs vietas vēstures avotu izpēti un apkopošanu, vietējo iedzīvotāju ģimenēs glabāto atmiņu ierakstīšanu un koncepta izstrādi, kā nākotnē iezīmēt Holokausta upuru piemiņu Ilūkstē. Projektā tiks veikti praktiski darbi piemiņas vietas teritorijas labiekārtošanā.

Projekts turpināsies līdz 2027. gada jūnijam un nozīmīgi sekmēs holokausta komemorāciju vietējā kopienā, lai ”aizmirstā pagātne” ieņemtu savu vietu pilsētvidē, sabiedrības atmiņā un nodrošinātu holokausta piemiņas vietas ilgtspējību, informē Augšdaugavas novada pašvaldības kultūras mantojuma eksperte Ināra Mukāne.

Projektu ”Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild SIA ”Vietējā”.