Pētījumā secināts, ka atmosfēras temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu purvos, bet Kaigu purvam ir lielāks oglekļa uzkrāšanās potenciāls nekā citiem kūdrāju veidiem globālā salīdzinājumā.

“Vispirms zinātnē balstīti dati, tad normatīvā bāze aprēķiniem un jau konkrēti pasākumi, veicot regulāru monitoringu un patiesās emisiju bilances atspoguļošanu uzņēmuma ilgtspējas ziņojumos. Tāda ir “Laflora” pieeja un pienesums valsts klimata mērķu sasniegšanā,” saka SIA “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks.

28 valstu 180 purvos

Starptautiskais pētījums norisinājās 180 purvos 28 valstīs. Kaigu purvā pētījumu veica Latvijas Universitātes profesors Normunds Stivriņš.

Viņš skaidro, ka “augstākas temperatūras veicina organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā, var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem”.

Pētījumā Kaigu purvs kā saldūdens mitrājs/kūdrājs, raugoties no ekosistēmu viedokļa, saglabāja aptuveni par 26–40% vairāk organiskās vielas nekā, piemēram, plūdmaiņu purvi, kuri saglabāja tikai aptuveni 15% organiskās vielas.

Saldūdens mitrājos konstatēts līdz pat 50% lēnāks organiskās vielas noārdīšanās ātrums, kas norāda uz būtiski samazinātiem oglekļa zudumiem.

Raugoties no klimata viedokļa, mērenās klimata zonās esošajos kūdrājos, tajā skaitā Kaigu purvā, saglabājās līdz pat 30% lielāks organikas apjoms nekā citās daudz siltākās klimata zonās esošajos mitrājos/kūdrājos.

Ierok zemē tēju

Pētījumā zinātnieki pārbaudīja tējas sadalīšanās tendences augsnē un kūdrā.

Tējas izmantošana zinātnē ir pārbaudīta un aprobēta metode, lai noteiktu oglekļa izdalīšanos no augsnes atmosfērā, tomēr šī ir pirmā reize, kad tēja izmantota tik plaša mēroga un ilgtermiņa pētījumam purvos.

Kaigu purvā 15 centimetru dziļumā tika ievietoti vairāki desmiti divu tipu tējas maisiņi un trīs gadu garumā mērītas organiskās masas izmaiņas.

Tējas izmantošana nodrošina vienkāršu un standartizētu veidu, lai noteiktu, kā klimats, biotopa un augsnes tips ietekmē oglekļa sadalīšanās ātrumu mitrājos un kūdrājos.

Zaļā tēja satur organisko vielu, kas viegli sadalās, savukārt rooibos tējas organisko vielu sadalīšanās notiek lēnāk.

Tieši šo abu tējas veidu atšķirības ļāva pētniekiem iegūt pilnīgāku priekšstatu par mitrāju oglekļa uzkrāšanas spēju.

Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Zemgales Ziņas”.