Profilaksei nozīmīgākais – režīms

Ārste uzsver, ka pareizu redzes režīmu vitamīni nespēj aizstāt, tāpēc, ja vēlamies labu profilaksi savām acīm, tas būtu jāievēro. “Pareizs redzes režīms nozīmē strādāt nevis guļus pozīcijā, bet sēžot taisnu muguru, ievērojot attālumu līdz darba virsmai apmēram 40 centimetrus.”

Svarīgi faktori pareiza redzes režīma ievērošanai ir arī apgaismojums un laiks, ko pavadām lasot, rakstot, skatoties vai kā citādi izmantojot viedierīces, datoru vai televizoru, vai vienkārši strādājot pie darba galda. “Laika intervāls, cik ilgi var bez pauzēm acis noslogot, katram vecumam būs savs – jo mazāks bērniņš, jo mazāku laiku bez atpūtas acis drīkst piepūlēt,” A. Lībiņa paskaidro.

Cik ilgi vispār dienas laikā drīkstam pavadīt pie datora? Daktere skaidro, ka tas ir atkarīgs no darba specifikas, taču lieki skatīties ekrānos gan nevajadzētu. “Ja darbs prasa visu dienu pie datora, tur neko nevar darīt, bet, ja bērns pēc mācībām vēl grib skatīties video vai spēlēt spēlītes, to nevajadzētu pieļaut,” par ierobežojumiem runā A. Lībiņa.

Simptomi, kas liek uzmanīties

Dažādos vecuma posmos simptomi, ka ar redzi kaut kas nav labi, ir atšķirīgi. “Mazs bērniņš parasti nesūdzēsies, tāpēc īpaši jāseko līdzi. Jāpievērš uzmanība tad, ja pamanāt, ka bērns sāk berzēt acis,” A. Lībiņa paskaidro. Ja bērnam ir iedzimta tālredzība, tad nepareiza režīma gadījumā var veidoties šķielēšana.

Acis var arī asarot, tam var būt dažādi iemesli. “Asarošanu var izraisīt ilgstoša skatīšanās datorā, kad acs ir koncentrējusies un nemirkšķina tik bieži. Tāpēc ir jātaisa pauzes un acis pašam mehāniski ik pa laikam jāpamirkšķina. Pretējā gadījumā acis kļūst sausas un rodas sauso acu sindroms. Acīm asaru šķidrums ir nepieciešams, tas rodas mirkšķinot,” daktere paskaidro. Sauso acu sindromam raksturīga vēlēšanās berzēt, nieze. Ja ar netīrām rokām sāk acis kasīt, var rasties arī iekaisums.

Ar aptiekās nopērkamajiem acu pilieniem gļotādas mitrināšanai A. Lībiņa gan neiesaka steigties. “Vispirms jāpaskatās, kas acu režīmā netiek ievērots, un jāpamaina darba paradumi, bet, ja nepalīdz, tad gan mākslīgās asaras var nopirkt jebkurā aptiekā. Tie ir bezrecepšu preparāti, un tos droši var lietot.”

Iemesli, kāpēc asaro acis, var būt dažādi – alerģiska reakcija, svešķermeņa vai ķīmisku vielu iekļūšana acīs, saaukstēšanās, sausās acs sindroms, nepiemērota redzes korekcija, miežagrauds.

Vingrojumu komplekss acīm

Trenē acs muskuli, novērš tā spazmas. Vingrojumi jāizpilda 2 reizes dienā, veltot tiem vismaz 3–5 minūtes. Visus vingrojumus, izņemot pēdējo, izpilda sēdus, ērtā stāvoklī. Mugurai jābūt taisnai, kaklam un pleciem – maksimāli atslābinātiem. Kad acis tiek kustinātas kādā noteiktā virzienā, uz dažām sekundēm jāpiefiksē kustības galapunkts. Ikviens no šiem vingrojumiem jāatkārto vismaz 7–10 reizes katrā virzienā. Vingrojumu secību var mainīt. Ieteicams izvēlēties vairākus vingrojumus un ik pa laikam izpildīt tos darbadienas laikā.

1. Atslābināšanās. Cieši aizver acis, un, domājot par kaut ko patīkamu, jācenšas atslābināties.

2. Apļveida kustības. Atvērtām acīm izdara apļveida kustības: vispirms pulksteņa rādītāja, tad – pretējā virzienā.

3. Kustības taisnās līnijās. Intensīvi kustina acis vispirms pa labi un kreisi, tad uz augšu un leju.

4. Mirkšķināšana. Cieši aizver un atver acis.

5. Diagonāles. Skatienu pavērš uz kreiso apakšējo stūri, proti, it kā paskatās uz kreiso plecu un mirklīti koncentrējas uz šo punktu. Pēc tam acis 3 reizes pamirkšķina un to pašu atkārto pa labi.

6. Spoguļa diagonāle. Līdzīgi iepriekšējam vingrojumam, skatienu vērš uz kreiso augšējo, pēc tam labo augšējo stūri.

7. Tumšā atslābināšanās. Aizvērtām acīm uzliek siltas plaukstas (pirksti sakrustoti uz pieres). Atslābinās un cenšas panākt izteikti melnu krāsu.

8. Mirkšķināšana. Ne mazāk kā 100 reižu viegli un ātri mirkšķina acis.

9. Šķielēšana. Ar abām acīm paskatās uz starpdeguni. Lai šo vingrojumu būtu vieglāk izpildīt, rādītājpirksta spilventiņu pieliek starpdegunei, tad acis vieglāk paklausīs.

10. Tuvu–tālu. Pieiet pie loga un vispirms cieši skatās uz kādu tuvu detaļu. Tas var būt papīra gabaliņš, pielipināts loga stiklam acu augstumā, aiz loga augoša koka zars u.tml. Pēc tam virs šā izvēlētā punkta novelk iedomātu taisnu un tālumā ejošu līniju un vērš skatienu tālumā, cenšoties saskatīt maksimāli tālus priekšmetus.

Avots: bnn.lv