Ieteikumi cīņā ar smaguma sajūtu kājās
Anda Pūce
"Kurzemes Vārds"
Kāju tūska, kas rada sāpes vai smaguma sajūtu, ir sevišķi izplatīta problēma sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Visbiežāk to izraisa ilgstoša stāvēšana kājās, liekais svars, grūtniecība un gari pārlidojumi ar lidmašīnu vai ilgstoša atrašanās automašīnā nekustīgā pozā. Protams, savu ietekmi rada arī karsts laiks. Farmaceite Zane Melberga sniedz padomus, kā mazināt kāju tūsku un sevi pasargāt no iespējamām vēnu slimībām.
Rītā vieglas, vakarā – smagas
Ierasti kāju tūskas rītos nav, nogurums un pampums lielākoties parādās vakarpusē. Paceļot kājas augstāk, tūska mazinās, bet nākamajā dienā scenārijs atkārtojas. Ja vakarā pampuma dēļ potītes vairs nav saskatāmas, kājās jūtams smagums, kā arī tad, ja pampums ir sezonāls, noteikti vajadzētu apmeklēt ģimenes ārstu, kurš nozīmēs speciālistu, pie kura vērsties, lai pārliecinātos, vai šie simptomi nav sākums venozai saslimšanai.
Kāju pampšanu veicina ilgstoša atrašanās vienā pozā – sēdus vai stāvus. Arī palielināts ķermeņa svars ir papildu slogs kāju vēnām. Tāpat vēnas ne sevišķi mīl augstpapēžu kurpes, tāpēc sievietēm 10–12 cm augstus papēžus ieteicams aizstāt ar 3–4 cm augstiem. Karstā laikā vajadzētu atteikties no apspīlēta apģērba nēsāšanas, arī no ciešas jostas vai korsetes. Cilvēkiem, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu, parasti kāju tūska nav izteikta, tāpat ir mazāks vēnu slimību risks.
Šķidrums un kustības
Lai cīnītos ar kāju tūsku, pirmkārt, jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, jo karstā laikā, daudz svīstot, organisma šķidruma rezerves ātrāk izsīkst un asinis kļūst biezākas, tāpēc ir lielāks risks iedzīvoties vēnu trombos. Lai no tā izvairītos, jālieto daudz šķidruma. Tas ir īpaši svarīgi, ja ikdienā nav fizisku aktivitāšu.
Otrkārt, jākustina kājas ik pēc 45 minūtēm, tādēļ ka ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana veicina šķidruma aizturi organismā. Vismaz reizi 45 minūtēs ir jāizkustas, jāpastaigā un jāizvingrina kājas. Ja tomēr ikdiena tiek pavadīta, piemēram, ofisā, kur nav iespējams kārtīgi izkustēties, izmēģiniet kāju vingrojumus zem darba galda. Veicot vingrojumus, vislabāk ir novilkt apavus un izapļot pēdas uz abām pusēm, pēc tam izkustināt uz augšu un leju. Savukārt kāju asinsrite tiks uzlabota, ja ātri un pārmaiņus paklaudzināsiet pret grīdu papēžus, tādējādi asinsvadiem un limfvadiem ievibrējoties.
Treškārt, kājas jāatslogo ar vēsu ūdeni, jo karstums veicina kāju tūsku, taču vēss ūdens tonizē vēnas, tāpēc karstā laikā vēlams kājas pamasēt ar vēsa ūdens strūklu virzienā no potītēm uz augšu. To pašu nepieciešams veikt pēc karstas vannas vai pirts apmeklējuma.
Ceļojumos noderēs zeķes
Ceturtais ieteikums – paaugstinātas kāju slodzes laikā, piemēram, garos pārbraucienos vai lidojuma laikā, vilkt kompresijas zeķes. Tās ir īpaši izgatavotas, lai nodrošinātu vajadzīgo spiedienu – pie potītēm lielāku, bet pie ikriem un uz augšu aizvien mazāku. Tas vajadzīgs, lai asinis tiktu pumpētas uz augšu. Kompresijas zeķes iespējams iegādāties aptiekās, iepriekš konsultējoties ar farmaceitu par piemērotāko izmēru. Savukārt gadījumos, kad tiek konstatētas dziļo vēnu problēmas, kas lielākoties no ārpuses nav redzamas, ārsts izrakstīs speciālas kompresijas zeķes.
Piektkārt, jāpeldas, cik daudz vien iespējams. Ūdens ir lieliska masāža kāju asinsvadiem, bet peldēšana veicina asins cirkulāciju.
Vieglākos gadījumos var lietot aptiekās nopērkamos medikamentus kāju tūskas, sāpju un noguruma mazināšanai. Tos lietojot, tiek aizsargāti kāju asinsvadi, palielināta kapilāru elastība, tādā veidā novēršot asinsvadu plīsumus un uzlabojot asinsriti vēnās. Šos līdzekļus var lietot arī kopā ar kompresijas zeķēm, kas atvieglo simptomus un neļauj problēmai kļūt dziļākai. Ja kājas pampst regulāri, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai vēnu speciālistu – flebologu.
UZZIŅAI
Vēnu diagnostika
Flebologs problemātiskās vietas ne tikai apskatīs un iztaustīs, bet arī veiks izmeklējumu – kāju vēnu sonogrāfiju. Mūsdienās duplekssonogrāfija ir kļuvusi par zelta standartu vēnu diagnostikā. Ar to var savlaicīgi atklāt asinsvadu slimības jau to agrīnajā attīstības stadijā un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu. Duplekssonogrāfija ir nesāpīga, ātra un ļoti informatīva diagnostikas metode. Abu kāju izmeklēšana parasti aizņem 10–15 minūtes. Procedūras laikā precīzi var noteikt virspusējo un dziļo vēnu saslimšanu. Gadījumā, ja tiek atklāta patoloģija, uzreiz tiek sastādīts ārstēšanas plāns. Lai kāju vēnu slimību ārstēšana būtu veiksmīga, diagnostika jāveic ārstam, kurš pats turpinās ārstēšanu, piemēram, veiks vēnu operāciju vai skleroterapiju. Ultrasonogrāfija tiek izmantota arī vēnu operācijas laikā.
Ja problēma ir tikai kosmētisks defekts, ja cilvēkam nav tūskas un nemoka sāpes, bet vienkārši sagādā nepatīkamas emocijas virspusējo vēnu tīkls vai zilas zvaigznītes (redzams kapilāru tīklojums), tad pacientiem tiek nozīmēta skleroterapija.
Ja pacientam ir paplašinātas kāju vēnas un ir nepieciešama operācija, tad jāgatavojas lāzeroperācijai. Tā vienai kājai aizņems 25–35 minūtes, abām – 40–55 minūtes. Kopējais laiks, kas jāpavada klīnikā, lai veiktu operāciju, būs viena līdz divas stundas. Pēc operācijas pacientam nepaliek gandrīz nekādas pēcoperācijas rētas, tāpēc arī vēlāk nav sāpju un neveidojas kosmētiski defekti. Lāzeroperācijas laikā ir mazāka iespējamība, ka tiks bojāti nervi un limfvadi. Pēcoperācijas sāpju gandrīz nav.
Avots: venucentrs.lv