Kad bērni rudenī tiekas ar saviem vienaudžiem un pavada laiku ciešāk, lielāka ir arī iespēja iegūt parazītus, piemēram, utis, spalīšus vai blusas. Daudzi vecāki krīt panikā, saskaroties ar šo problēmu, tāpēc farmaceite Zane Melberga iesaka, kā no iespējamās inficēšanās izvairīties un ko iesākt, ja tā tomēr notikusi.

Utis nav tikai netīrīgajiem

“Ar utīm var inficēties ikviens neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības. Uzskats, ka tās rodas no netīrības, ir maldīgs,  ar utīm var inficēties arī cilvēks, kurš ir īpaši tīrīgs. Visbiežāk inficējas bērni vecumā no 3 līdz 11 gadiem. Inficēšanās notiek, saskaroties ar galvām vai lietojot citu bērnu ķemmes, matu gumijas, cepures, dvieļus, uzlaikojot apģērbu veikalos vai pārvietojoties ar sabiedrisko transportu,” skaidro Z. Melberga.

Viņa stāsta, ka utis un gnīdas jeb utu oliņas vislabāk pamanāmas matos tuvu galvas ādai, vietās, kur mati ir visbiezākie. Par to esamību liecina pastāvīga, spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas nieze, kuras dēļ var būt traucēts miegs, jo tieši naktī utis barojas. Uz ādas aiz auss, deniņos un kakla mugurējā daļā no sakasījumiem var parādīties mazi, sarkani uztūkumi, ādas sacietējumi ar ūdeņainiem izdalījumiem. Lai pārliecinātos, vai galvā ir utis, nepieciešams dienasgaismā rūpīgi izķemmēt matus pa šķipsnai, izmantojot ķemmi ar ciešākiem zariņiem. Ja pie mata saknes ir redzami mazi, balti punktiņi, ko grūti atdalīt, tad tās ir utu oliņas jeb gnīdas.

Ja bērnam konstatē utis, ļoti iespējams, ka tās ir arī citiem ģimenes locekļiem, tostarp brāļiem un māsām, tāpēc matus ieteicams pārbaudīt visiem ģimenes locekļiem. Tāpat ir jābūt atbildīgiem un laikus jāinformē skolas vadība, lai tā varētu paziņot pārējo bērnu vecākiem par utīm klasē un tās izskaust.

Lai atbrīvotos no matos esošām utīm, jāizmanto šampūni vai aerosoli, kuru sastāvā ir dimetikons jeb silikoneļļa. Lai atbrīvotos no matos esošām beigtām utīm un gnīdām, mati jāķemmē ar speciālu sīkzobainu utu ķemmi divreiz dienā (no rīta un vakarā), kamēr nav ne utu, ne gnīdu. Tad turpina ķemmēt katru otro dienu vismaz nedēļas garumā, līdz ir pilnīga pārliecība, ka nav izšķīlušās jaunas utis.

Utis un gnīdas matiem nonākt var nonākt uz apģērba un gultas veļā, tāpēc tie jāmazgā veļas mašīnā vismaz 60 grādu temperatūrā, bet virsdrēbes jānodod ķīmiskajā tīrītavā vai jātur noslēgtā plastmasas maisā vismaz divas nedēļas. Dzīvojamās telpas, kā arī gultas un dīvānus nepieciešams rūpīgi iztīrīt ar putekļsūcēju.

No suņa uz bērnu

“Blusas ir viens no lielākajiem biediem mājokļos, jo sīkos asinssūcējus ir ne tikai grūti pamanīt, bet arī grūti apkarot. Blusas var pārnēsāt dažādas slimības, kā arī izraisīt alerģisku reakciju – ne velti tām ir tik slikta slava. Blusu attīstībai nepieciešamas organiskās vielas, kuru avots var būt atmirusī āda, mikroskopiskās sēnes, spalvas un ēdiena atliekas. Ja mājoklī ir dzīvnieks, tad viņa guļvieta un mīkstās mēbeles, kuras tas izmanto, regulāri jātīra. Svarīgi parūpēties arī par mājdzīvnieka kažoku, to regulāri ķemmējot. Ņemot vērā, ka ķemmējot no tā var izkrist blusu oliņas un kāpuri, to ieteicams darīt ārā. Lai preventīvi izvairītos no blusu parādīšanās mājoklī, vismaz reizi nedēļā ieteicams mājokli izsūkt ar putekļu sūcēju un regulāri mazgāt grīdu,” piekodina farmaceite.

Ja bērnu būs sakodušas blusas, visticamāk, viņš, reaģējot uz niezi, kasīs koduma vietas, tādējādi radot citu infekcijas risku, Izmantojot aptiekās nopērkamus dezinficējošus šķidrumus, iespējams novērst kairinājumu un mazināt niezi. Savukārt, ja insektu sakostās vietas jau ir sakasītas līdz asinīm, uz tām var uzsmērēt pantenolu saturošu krēmu, ko var iegādāties aptiekās. Niezes mazināšanai, iepriekš konsultējoties ar farmaceitu, ieteicams izmantot speciālus gēlus vai tabletes, ko lieto pret alerģiju, insektu kodumiem.

Vēl viens parazītu veids, ar ko saskaras ģimenes ar bērniem, ir spalīši. Tie ir cilvēka zarnu trakta parazīti, kas biežāk sastopami bērniem, inficējoties no cita cilvēka vai neievērojot higiēnas normas. Lai arī arvien lielāka vērība tiek pievērsta roku regulārai mazgāšanai un dezinfekcijai, tas pilnībā neizslēdz inficēšanās iespējas. Infekciju var pārnēsāt mājdzīvnieki, to var iegūt ar pārtiku – nemazgātiem augļiem un dārzeņiem, kā arī sadzīves kontaktu ceļā, piemēram, ar rotaļlietām. Ģimenēs, kurās ir mājdzīvnieki, katram ģimenes loceklim vienu reizi gadā vajadzētu izdzert noteiktu prettārpu zāļu devu, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu par konkrētu bezrecepšu vai recepšu medikamentu.

“Biežākais simptoms, kas traucē spalīšu slimniekus, ir nieze anālās atveres apvidū, pārsvarā naktīs, jo tad spalīši tūpļa krokā dēj oliņas. Bērniem kasoties, spalīšu oliņas var nonākt aiz nagiem un uz rokām, tādējādi iespējama arī citu cilvēku inficēšana. Ja inficēšanās ar spalīšiem ir jau ilgāku laiku, tad iespējamas arī sāpes vēderā, slikta apetīte, bezmiegs, zobu griešana naktīs.

Spalīšu ārstēšanā ļoti svarīga ir dažādu higiēnas normu ievērošana. Lai iznīdētu spalīšus bērna organismā, nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš norīkos uz analīzēm un izrakstīs piemērotākos medikamentus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas analīzes jānodod atkārtoti,” paskaidro Z. Melberga.

Veselīgās pierunātspēles

Kompānijas “Nestle” padomi, kā mudināt bērnus dzert vairāk ūdens, ēst vairāk augļu un dārzeņu, apzināties maltīšu porcijas lielumu un būt aktīvākiem, noderēs tām ģimenēm, kur mazuļi atsakās ēst, bet tikai našķojas visas dienas garumā, kas kaitē viņu veselībai. Galvenais padoms ir bērnu nevis piespiest, bet par ēšanu runāt rotaļīgi.

• Var uzspēlēt jautru “Jā/Nē” ūdens dzeršanas spēli. Krūzītes dibenā ielīmējiet kāda dzīvnieka uzlīmīti. Lai atklātu, kas tas par dzīvnieciņu, bērnam jāiedzer malks ūdens, tādējādi jums parādot zīmējumu. Katru reizi bērns var jums uzdot vienu “Jā/Nē” jautājumu, kamēr atmin, kas redzams attēlā.
• Skatoties televīziju, izvēlieties atslēgvārdus, kurus izdzirdot, jālec kājās. Tā šajā pasīvajā aktivitātē ieviesīsiet nedaudz kustības. Ātrākajam reaģētājam piešķiriet nelielu apbalvojumu un turpiniet spēli visas pārraides garumā.
• Bērniem patīk audzēt augus, it īpaši tad, ja paši pēc tam šos produktus arī ēd. Ieintriģējiet bērnus, neatklājot, kāds augs izaugs no iedēstītās sēkliņas. Jums vajadzēs puķupodus, augsni un sēklas.
• Jautru dārgumu meklēšanas spēli var spēlēt ar krāsainām līmlapiņām. Izlīmējiet lapiņas visapkārt mājās un sagatavojiet bērniem balvas par dažādu krāsu lapiņu atrašanu. Varat veidot divas komandas, kad katrai jāmeklē savas krāsas “dārgumi”, bet pēc tam dodiet minūti laika, lai komandas salasa pēc iespējas vairāk pretinieku lapiņu.
• Atrast laiku, lai ieturētu brokastis ģimenes lokā, – tas var būt īsts izaicinājums. Lai ietaupītu laiku, jūs varat visu nepieciešamo sagatavot jau iepriekšējā vakarā, ieskaitot galda klāšanu. Kad pienāks brokastu laiks, būsiet jau gatavi tās baudīt.
• Dejošana ir lieliska fiziska nodarbe, kas uzlabo koordināciju. Izvēlieties kādas konkrētas dejas soļus, izdrukājiet tos un aiciniet bērnus tos iemācīties. Laiku pa laikam varat instrukciju paslēpt, lai redzētu, cik soļu bērns ir iegaumējis.
• Varat ieviest tādu kā lojalitātes programmas karti, kas paredzēta uztura dažādošanai. Katru reizi, kad bērns pagaršo kaut ko veselīgu, izsvītrojiet to no saraksta vai atzīmējiet ar zīmodziņu. Kad visi produkti izmēģināti, bērns karti var “izpirkt”, piedāvājot kādu citu aktivitāti.
• Kā lai kārdinošāku padara ūdeni? Protams, piešķirot garšu un krāsu! Pagatavojiet sulīgus ledus gabaliņus, ūdenim pievienojot sakapātus augļus, un izmantojiet tos, pasniedzot glāzi ūdens bērnam. Atā, garlaicīgais ūdentiņ! Esi sveika, aizraujošā dažādība!
• Viens no sabalansēta uztura stūrakmeņiem ir pareizs porcijas lielums. Tagad nopērkami šķīvji, kas ilustrē veselīgu porciju un produktu balansu. Tāpat varat izmantot paliktnīšus kas ir pārvēršami, piemēram, lidmašīnā. Tā būs balva par to, ka bērns pagaršojis kādu jaunu, veselīgu ēdienu.