Nav brīnumlīdzekļu

“Veģetatīvā distonija nereti tiek dēvēta par mūsdienu slimību, bet tā gluži nav. Mūsdienās vienkārši ir ātrāks dzīves ritms, lielāku spriedzi piedzīvojam ikdienā, līdz ar to biežāk saskaramies ar šo slimību, taču tā definēta jau sen,” paskaidro neiroloģe Ilze Štrāle un piebilst, ka ar šo slimību vairāk sirgstot mākslinieki un radoši, emocionāli cilvēki.

“Matemātiķim ar veģetatīvo distoniju saslimt ir grūtāk,” saka daktere. Viņa akcentē, ka veģetatīvā distonija nevar pārdzimt, taču “švaki nervi” gan: “Ja ģimenē bijusi saskare ar nervu slimībām, ir liela iespējamība, ka arī jūs dzīves laikā iegūsiet kādu no tām.”

I. Štrāle skaidro, ka veģetatīvo distoniju nav tik viegli identificēt. Tā kā tās izpausmes cilvēks izjūt fiziski – var būt elpas trūkums, sirdsklauves, žņaudzoša sajūta krūtīs, galvas reiboņi utt. –, tad vispirms ir jāizslēdz citas slimības, respektīvi, jāveic konkrēto orgānu pārbaudes.

Ja veģetatīvā distonija tiek laikus konstatēta un pareizi ārstēta, tā atkāpjas.

“Tas gan ir ļoti individuāli, jo dakteris nav burvis, arī medikamenti nav brīnumlīdzekļi. Ja cilvēks ar sevi nestrādās, tad ārstēšanās nebūs veiksmīga.

Pirmkārt, ir jāatbrīvojas no stresa iemesliem. Piemēram, sieviete, kurai ir varmācīgs vīrs un kura dzīvo nemitīgā stresā, sākot lietot medikamentus pret veģetatīvo distoniju, bet apstākļus dzīvē nemainot, no slimības neizārstēsies. Zāles likvidē sekas, nevis iemeslus. Tad arī rodas mīts, ka medikamenti padara cilvēku atkarīgu. Ne jau pašas tabletes to izraisa, bet sajūtas. Kad lietojam zāles, mierīgāk uztveram notiekošo, un šķiet, ka kļuvis labāk. Taču pēc medikamentu kursa, ja dzīvē palikušas tās pašas problēmas, slimības simptomi parādās atkal, jo dzīvē jau nekas nav mainījies. Tādos gadījumos dzirdam frāzi – tikai ar zālēm varu dzīvot normāli, jo esmu kļuvis atkarīgs.”

Iepazīt un pieņemt sevi

Visbiežāk cilvēkus veģetatīvā distonija piemeklē pārejas vecumā –pubertātes vai menopauzes posmā. Tomēr tas nav noteicošais faktors. Arī liela pārslodze un tā saucamā izdegšana izraisa disfunkciju veģetatīvajā nervu sistēmā.

“Piemēram, jaunās māmiņas, kam ir nemierīgi bērniņi un kas ilgi nav izgulējušās, var ciest no veģetatīvās distonijas. Principā, kad saskaramies ar ilgstošu disbalansu savā dzīvē, pakļaujam veģetatīvo nervu sistēmu riskam,” skaidro mediķe.

Ja veģetatīvo distoniju neārstē vai ārstē neatbilstoši, nereaģē uz cēloņiem, tā diemžēl var pāriet hroniskā formā vai kompensēties ar smagākām slimībām, piemēram, depresiju. Cilvēki, kas cieš no šiem traucējumiem, par aizsargreakciju nereti izmanto distancēšanos no problēmām, un bieži tas notiek neapzināti. Tas savukārt apgrūtina slimības ārstēšanu.

Svarīgākais, lai nesaslimtu ar veģetatīvo distoniju, ir saprast pašam sevi, būt harmonijā ar dzīvi, labi izgulēties, daudz kustēties un veselīgi ēst, uzņemot nepieciešamos vitamīnus.

“Ieklausīšanās sevī ir nepieciešama. Ja sajūtam dzīvē trauksmi, jāatrod iemesli un tie jānovērš. Cilvēkam pašam par sevi ir jādomā, nevar gaidīt, ka ārsts atrisinās tavu dzīvi un pateiks, kā rīkoties,” iesaka daktere, vienlaikus atzīstot, ka šis gads veģetatīvās distonijas izplatībai bijis labvēlīgs, jo pandēmijas apstākļi ir mainījuši daudzu cilvēku dzīvi un darba iespējas.

Zālēm ir alternatīvas

I. Štrāle stāsta, ka veģetatīvās distonijas simptomi nereti mēdz būt viegli, bet ir gadījumi, kad slimības dēļ nav iespējams veikt ikdienas pienākumus. “Tas nav, protams, nāvējoši, taču slimība var izpausties arī ļoti smagi. Cilvēkam samazinās darbaspējas, tikt galā ar pienākumiem viņam traucē nervozitāte, trauksmes sajūta, emocionāla ievainojamība,” uzskaita neiroloģe.

Veģetatīvās nervu sistēmas problēmas var izraisīt gan muskuļu, gan gremošanas trakta, gan elpošanas orgānu un sirds darbības traucējumus. Tāpēc sasirgušajam rodas sajūta, ka viņam ir kāda iekšķīga vaina. “Ir jāizslēdz strukturālās izmaiņas organismā, tāpēc, ja cilvēks sūdzas par, piemēram, sirds aritmiju, vispirms to arī pārbaudām. Var gadīties, ka sirds funkcijas pasliktinājušās veģetatīvās distonijas dēļ, bet ir arī iespējams, ka pacientam ir abas šīs kaites,” izskaidro I. Štrāle.

Arī metodes, ko pielieto veģetatīvās distonijas ārstēšanai, ir ļoti dažādas. Ne vienmēr vajadzīgi medikamenti. “Ir cilvēki, kuri nevēlas lietot zāles, tad mēģinām tās apiet. Mūsdienās ir daudz dažādu alternatīvu, kā “savākt” savu nervu sistēmu. Kā jau teicu,

vispirms ir jāmēģina atbrīvoties no traucējošiem faktoriem dzīvē – jāsakārto dzīve.

Ir cilvēki, kuriem palīdz fiziskās aktivitātes, masāžas, fizioterapija, psihologa konsultācijas, joga, arī ārstnieciskā vingrošana. Protams, ja slimība saasinās, nav variantu, tad bez zālēm neiztikt,” skaidro I. Štrāle.

UZZIŅAI

Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi:

• grūtības koncentrēties;
• neskaidra galva;
• reibonis, neskaidra apkārt notiekošā uztvere;
• sirds ritma traucējumi, spiedoša sajūta sirds apvidū;
• elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa, žņaudzoša sajūta kaklā, sāpes krūtīs;
• ilgstošs nespēks;
• roku un/vai kāju trīce;
• muskuļu spriedze, krampji;
• asinsspiediena svārstības;
• ķermeņa temperatūras svārstības;
• ilgstošas sūdzības par kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem (vēdera pūšanās, caureja, aizcietējumi);
• pastāvīga trauksmes un baiļu sajūta;
• miega traucējumi;
• karstuma viļņi, pastiprināta svīšana;
• panikas lēkmes, nedrošības sajūta;
• grūtības tikt galā ar ikdienas pienākumiem, plānot savas aktivitātes.

Avots: arsts.lv