“Iedomāsimies, piemēram, situāciju, ka cilvēks pēc insulta kādu laiku nav spējīgs ne paust savu gribu, ne pieņemt lēmumus, ne rīkoties, vai arī ja cilvēks ir komā un vispār nav kontaktējams,” saka M. Ancāne.

“Nav neviena, kas varētu pārvaldīt viņa īpašumus, neviens sasirgušo nevar pārstāvēt viņa uzņēmējdarbībā, un pats ikdienišķākais, ka neviens nevar rīkoties ar viņa naudas uzkrājumiem jebkurās bankās, lai varētu apmaksāt ārstēšanos vai rehabilitācijas izdevumus. Tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus mēnešus, gadus vai vispār var neiestāties veselības uzlabošanās.”

Kas notiks ar cilvēka īpašumu, uzņēmējdarbību, privātās dzīves jomu, kas viņa vietā varēs pieņemt lēmumus par ārstēšanu vai atteikšanos no ārstēšanas, pabalstu saņemšanu, dzīvesvietas noteikšanu utt.?

Kā norāda zvērināta notāre, šeit būtu vietā apsvērt iespēju par nākotnes pilnvarojuma izdošanu. Tas nav parasts pilnvarojums. Šim pilnvarojuma veidam nenosaka izpildes termiņu, jo neviens nevar paredzēt laiku, kad pilnvarotājs vairs nespēs saprast savas rīcības nozīmi vai arī nespēs atbildēt par savām darbībām.

Nākotnes pilnvarojums ir dokuments, ar kura palīdzību iespējams dot norādījumus par savām vēlmēm un vajadzībām brīdī, kad cilvēks pats vairs nespēs sevi pārstāvēt.

Ar nākotnes pilnvarojumu var novērst iestāžu iesaisti privātajā dzīvē, nodrošinot, ka personas intereses pārstāv paša izraudzīts pilnvarnieks.

Nākotnes pilnvarojuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību varēs uzsākt brīdī, kad pilnvaras izsniedzējs būs kļuvis rīcībnespējīgs, ko apliecinās ārstniecības iestādes vadītāja izziņa vai tiesas nolēmums par juridisku faktu.

Nākotnes pilnvarojums var tikt noslēgts tikai rakstveidā, un Latvijā to taisa vienīgi pie zvērināta notāra. Atšķirībā no citām pilnvarām nākotnes pilnvarojuma gadījumā pie notāra obligāti jāierodas abiem – gan pilnvarotājam, gan pilnvarniekam. Pēc pilnvarojuma līguma noslēgšanas notārs to reģistrē Nākotnes pilnvarojumu reģistrā.

“Pilnvarniekam uzņemties šādu pienākumu ir ļoti liela atbildība. Civillikums uzliek nākotnes pilnvarniekam pienākumu darboties pilnvarotāja interesēs. Kā jebkura pilnvarojuma gadījumā, nākotnes pilnvarniekam jārīkojas tā, kā, domājams, rīkotos pats pilnvarotājs, un tā, lai darbu paveiktu visizdevīgāk pilnvarotājam.

Ar nākotnes pilnvarojumu cilvēks pats ir pateicis, kam viņš vēlas uzticēties, turklāt tie var būt arī vairāki cilvēki.

Vienam pilnvarniekam, piemēram, var uzticēt rīkoties ar naudas uzkrājumiem bankā, otram – apsaimniekot nekustamo īpašumu,” norāda M. Ancāne.

Svarīgi saprast, ka nākotnes pilnvarojuma nodošana citai personai nav iespējama. Pilnvarotajai personai nav atļauts savu misiju nodot trešajai personai. Noslēgtu pilnvarojumu, tostarp nākotnes pilnvarojuma līgumu, var apstrīdēt tikai paši – pilnvarotājs un pilnvarnieks –, bet ne trešās personas.

Ja nākotnes pilnvarnieks jau ir reģistrējis un uzsācis savu darbību, nākotnes pilnvarnieka darbību var apturēt tiesa pēc radinieku (bērnu, brāļu, māsu, vecāku vai laulātā) pieteikuma vai prokurors.

Nākotnes pilnvarojumā neietilpst tādu lēmumu pieņemšana, ko var pieņemt tikai pati persona personīgi: paternitātes atzīšana un apstrīdēšana, testamenta taisīšana, adopcija, laulības noslēgšana.

UZZIŅAI

• Vācijā ir noslēgti aptuveni 2 miljoni nākotnes pilnvarojuma līgumu.
• Amerikā tos izdevuši 45% amerikāņu vecumā virs 50 gadiem.
• Latvijā no 2013. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā nākotnes pilnvarojums, noslēgti tikai 140, bet pie Liepājas notāriem 10 nākotnes pilnvarojuma līgumi.