Uzņēmums izpētījis, ka tikai 35 % interneta lietotāju veido jaunas paroles dažādiem tiešsaistes kontiem un satraucoši daudzi – 13 % – no visiem tiešsaistes kontiem izmanto vienu un to pašu paroli.

Ja kāda parole tiek noplūdināta, šie ļaudis riskē, ka tiks uzlauzti un izmantoti visi konti.

Tāpat pētījumā noskaidrots, ka ļaudis nepareizi rīkojas ar parolēm, izmantojot nedrošas to iegaumēšanas metodes. Gandrīz trešdaļa (31 %) atzina, ka pieraksta paroles bloknotā, lai tās atcerētos, 18 % ļauj pārlūkiem saglabāt paroles, savukārt piektdaļa (19 %) tās glabā datnē datorā vai pat pieraksta uz papīra lapiņas pie datora (15 %).

Pat ja parole ir stipra, tas padara lietotāju neaizsargātu, jo citi var to ieraudzīt un izmantot. “Daudzi, iespējams, neapzinās, ka nonāk vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā.

Savukārt šīs kļūdas līdzinās durvju atvēršanai uz e-pastu, bankas kontiem, personiskajām datnēm un daudz ko citu,” norāda “Kaspersky” vadītājs Baltijā Andis Šteimanis. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, viņš iesaka lietotājiem līdz minimumam samazināt to personu skaitu, kam izpaužat konta pieteikšanās informāciju, un nekādā ziņā neatstāt paroles tur, kur citi tās var atrast.

Tāpat ieteicams pēc iespējas biežāk mainīt paroles, lai novērstu ar interneta datu noplūdēm, paroļu uzminēšanu vai pikšķerēšanas uzbrukumiem saistītos riskus. Ir speciālas vietnes, kas ļauj noskaidrot, cik stipra ir parole un cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai to uzlauztu.

Tāpat ir uzticami drošības risinājuma rīki, kas palīdz ģenerēt drošu paroli.

Tas katru reizi katram kontam izveidos drošu un unikālu paroli un palīdzēs pretoties kārdinājumam atkārtoti lietot vienu un to pašu paroli vairāk nekā vienu reizi.

Tāpat vēlreiz der atgādināt, ka nopietnas finanšu iestādes vai organizācijas nekad nezvana un nesūta klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu izpaust klientu privātos datus (konta numuru, Smart-ID PIN kodus, maksājumu kartes datus – kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles u.c.), nelūdz autorizēties internetbankā vai apstiprināt maksājumus.

Krāpnieciskus zvanus var atpazīt arī pēc tā, ka visbiežāk zvanītāji nerunā latviski. Tāpat krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, ar psiholoģiskiem paņēmieniem mēģina atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās.