Jauno cilvēku slimība

Iekaisīgo zarnu slimības nav iespējams arī izārstēt, taču to savlaicīga diagnostika ir priekšnoteikums, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Atkārtoti slimības simptomu saasinājumi var izraisīt rētaudu veidošanos, kas var radīt zarnu nosprostojumu, tādējādi radot ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamību.

Smagākos gadījumos var pat rasties nepieciešamība izgriezt daļu zarnu.

Par iekaisīgu zarnu slimību var liecināt nepatīkamas sajūtas vēdera rajonā vai vēdersāpes vēdera lejasdaļas labajā pusē, nepārejoša vai asiņaina, gļotaina caureja, svara zudums, čūlas mutē, samazināta apetīte, drudzis, svīšana naktī.

Atkarībā no slimības izplatības un iekaisuma smaguma var būt rektāla asiņošana un tenesms – steidzama vajadzība iztukšot zarnas, pat ja tās ir tukšas. Papildus šiem ar zarnu slimību saistītajiem simptomiem pacientiem dažkārt novēro arī nogurumu, mazasinību jeb anēmiju, nepietiekamu uztura uzņemšanu, kas ilgtermiņā izraisa novājēšanu, kā arī iekaisumu un sāpes locītavās, ādas, acu un aknu bojājumus.

I. Puķīte norāda, ka šo slimību ārstēšana ir vērsta uz akūto simptomu mazināšanu jeb remisijas veicināšanu, tās saglabāšanu un komplikāciju profilaksi, un atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

”Novērojot un atpazīstot kādus no simptomiem savā ikdienā, nepieciešams vērsties pie gastroenterologa. Bērnu un pusaudžu vecuma pacientu vecākiem simptomus palīdzēs atklāt novērojumi par ilgstošām vēdersāpēm un svara zudumu, caureju, hronisku nogurumu. Krona slimības simptomi var izpausties kā abscesi, strutas, sāpes tūpļa rajonā.

Neārstētu zarnu slimību izpausmes būtiski apgrūtina ikdienas soli un visbiežāk atstāj negatīvu iespaidu arī uz cilvēka sociālajām gaitām,” stāsta daktere.

Šo gremošanas sistēmas slimību pazīmes visbiežāk sāk izpausties 10 līdz 15 gadu vecumā, tāpēc tiek uzskatītas par ”jaunu cilvēku slimībām”. Piemēram, bērnu slimnīcā ārstniecību un aprūpi saņem ap 40 iekaisīgo zarnu slimību pacientu. Tomēr Krona slimības un čūlaina kolīta simptomi var parādīties jebkurā vecumā cilvēka dzīves gaitā – zināms, ka vecākais pacients, kam atklāts čūlains kolīts, bijis pat 99 gadus vecs.

Slimību diagnosticēšanu var apgrūtināt savlaicīga simptomu neatpazīšana, piemēram, jaunietim par to neizstāstot vecākiem vai ģimenes ārstam vai nepievēršot uzmanību slimības simptomu recidīviem jeb uzliesmojumiem, kam seko remisijas periods jeb mazāk aktīvas simptomu izpausmes.

Nesaķert infekciju

Kamēr iekaisīgo zarnu slimību izcelsme nav skaidra, daudz pazīstamākas ir infekcijas, kas skar tieši kuņģa zarnu traktu. Viena no izplatītākajām ir salmoneloze, kuras pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti uzsver, ka īpaši bīstami ir, ja slimība noris smagā formā vai arī ja saslimušais ir mazs bērns, jo liels šķidruma zudums var izraisīt smagu organisma atūdeņošanos.

Salmonelozes simptomi parādās 6 līdz 72 stundas pēc inficēšanās. Bieži vien var būt nepieciešama slimnieka hospitalizācija, jo bīstama slimības komplikācija ir baktēriju iekļūšana asinīs no zarnu trakta, kas var izraisīt iekšējo orgānu inficēšanu – abscesu, artrītu, meningītu. Šādos gadījumos salmoneloze var beigties pat ar nāvi.

Inficēšanās ar salmonelozi var notikt, ja cilvēka organismā nokļūst pavisam niecīgs salmonelozes ierosinātāju daudzums. Infekcijas avots var būt daudzi savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki, kā arī cilvēki. Salmonellas baktērijas, kas izraisa slimību, dzīvo un vairojas zarnu traktā un izdalās apkārtējā vidē ar izkārnījumiem.

Nonākot augšanai labvēlīgos apstākļos, salmonellas intensīvi vairojas arī daudzos pārtikas produktos – gaļā un tās produktos, olās, pienā un piena produktos, dažādos salātos, konditorejas izstrādājumos.

Salmonellas ļoti ilgi var palikt dzīvas sasaldētos pārtikas produktos – augsnē pat 200 dienas, putekļos arī līdz 10 mēnešiem, ilgāk par 10 mēnešiem tās uzglabājas grauzēju izkārnījumos, bet ilgāk par 4 gadiem – sausā olu pulverī.

Salmonellas iet bojā 5–10 minūšu laikā 70 grādu temperatūrā. Piemēram, vārot gaļu, šis laiks ir ilgāks, bet, vārot olu, salmonellas saglabājas gan olas baltumā, gan dzeltenumā četras minūtes.

Slimnieki parasti izveseļojas 5 līdz 7 dienu laikā. Taču dažreiz organismam ir nepieciešami vairāki mēneši, lai pilnībā atjaunotu zarnu trakta normālu darbību. Atsevišķos gadījumos novēro tā saukto Reitera sindromu (sāpes locītavās, acu ābolu iekaisums un sāpīga urinācija), kas ilgst dažus mēnešus vai pat gadus.

Praksē ir novērojamas situācijas, ka inficētie cilvēki, kas saņēmuši antibakteriālo ārstēšanu, pat pēc izveseļošanās var ilgstoši izdalīt salmonellu, tāpēc ir svarīgi ikdienā rūpīgi ievērot personīgo higiēnu un mazgāt rokas pēc katra tualetes apmeklējuma.

Savukārt ar salmonellām inficētiem maziem bērniem, mainot autiņbikses, pēc lietošanas mazgājot un dezinficējot podus un attīrot bērna veļu vai citus priekšmetus no izkārnījumiem, ir ļoti svarīgi ievērot nepieciešamo piesardzību: izmantot vienreizējas lietošanas cimdus un vienreizējas lietošanas priekšautu, vienmēr mazgāt rokas pirms un pēc individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas. Ja tiek ievēroti atbilstoši higiēnas ieteikumi, salmonellu nēsātājs nav bīstams apkārtējiem.

UZZIŅAI

Kā izvairīties no inficēšanās?

• Nelietojiet uzturā jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas. Olas pilnīgi iegremdētas ūdenī, vāriet 7 minūtes. Cepiet olas vismaz 3 minūtes no vienas puses un 2 minūtes no otras puses. “Vēršacis” cepiet ne mazāk kā 7 minūtes bez vāka vai 4 minūtes, uzliekot pannai vāku. Olas glabājiet tikai ledusskapī. Ieplīsušās olas izmetiet. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc to pagatavošanas.
• Nedzeriet nevārītu vai nepasterizētu pienu.
• Kārtīgi izcepiet vai izvāriet gaļu un zivis.
• Izvairieties no ātri bojājošos produktu iegādes vietās, kur tos neglabā ledusskapjos vai aukstuma vitrīnās. Nepieļaujiet, lai pagatavotie ēdieni ilgi atrastos istabas temperatūrā. Uzglabājiet tos ledusskapī mazos konteineros vai nelielos traukos.
• Ievērojiet uz pārtikas produktiem norādītos derīguma termiņus. Restorānā, ēdnīcā vai kafejnīcā nekautrējieties atteikties no ēdiena, kura kvalitāte jums liekas aizdomīga.
• Virtuvē gatavotos un jēlos produktus glabājiet un pagatavojiet atsevišķi, nepieļaujiet to saskari. Gatavo un jēlo produktu griešanai lietojiet atsevišķus nažus un dēlīšus. Vienmēr rūpīgi nomazgājiet ar mazgāšanas līdzekļiem rokas, virtuves traukus un darba virsmas pēc saskares ar jēliem produktiem un olām, kā arī pēc tualetes apmeklēšanas. Rūpējieties par tīrību virtuvē. Uzglabājiet produktus grauzējiem un kukaiņiem nepieejamās vietās. Iznīciniet minētos kaitēkļus.
• Kārtīgi mazgājiet rokas pēc saskares ar mājdzīvniekiem, putniem, pelēm, bruņurupučiem, kas bieži ir salmonellu pārnēsātāji.
• Pārliecinieties, ka bērni ievēro personīgo higiēnu, mazgā rokas pēc tualetes apmeklēšanas un pirms ēšanas.
• Zīdīšana ir labākais salmonelozes profilakses līdzeklis zīdaiņiem.
• Cilvēki, kuriem ir zarnu infekciju simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu pagatavošanu, glabāšanu un transportēšanu.
• Ja jūsu ģimenē ir salmonelozes slimnieks, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs