Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 25. aprīlis

+12°C
Vējš: DA 6.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Bārbala, Līksma

Paziņoti Liepājas Kultūras balvas 2015 ieguvēji

Atslēgvārdi kultūras balva

2016. gada 4.martā Liepājas Latviešu biedrības namā notika Liepājas Kultūras balvas 2015 pasniegšanas ceremonija. Kultūras nozares darbiniekus un Kultūras balvas nominantus muzikāli priecēja Aija Vītoliņa un muzikālā apvienība “Tango Sin Quinto”. Klātesošos uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis un Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens. Kopumā tika godināti deviņi Kultūras balvas 2015 laureāti. 

Par gada notikumu Liepājas kultūras dzīvē tika atzīta koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšana. Īpašu pateicību un Liepājas Kultūras balvas 2015 statueti par mākslinieciski augstvērtīgu atklāšanas koncertcikla programmas izveidi un realizāciju saņēma koncertzāles “Lielais dzintars” radošā komanda. 

Savukārt, Liepājas Kultūras balvas 2015 statueti un prēmiju 2100 eiro apmērā saņēma Jānis Krastiņš par 2015. gadā izdoto grāmatu “Liepāja. Jūgendstila arhitektūra” un ilggadēju ieguldījumu Liepājas jūgendstila arhitektūras pētīšanā.

Tāpat Liepājas Kultūras balvu 2015 statueti un prēmiju 2100 eiro apmērā saņēma Melngaiļskolas bigbends un vadītājs Jānis Ivuškāns par kolektīvu izaugsmi, aktīvu darbību un izciliem sasniegumiem starptautiskos konkursos 2015.gadā.

Liepājas pilsētas domes pateicības un Liepājas Kultūras balvas 2015 statuetes tika pasniegtas:

Koncertuzveduma “Es esmu Liepāja” radošai komandai 
par orģināldarba radīšanu Liepājas 390 gadu jubilejā;

Liepājas teātrim
par radošiem meklējumiem un izaicinājumiem 2015. gadā;

Liepājas Simfoniskajam orķestrim 

par ieraksta “Kurland Sounds”, veicinot kvalitatīvu un profesionālu akadēmiskās mūzikas izpildītāju un komponistu atpazīstamību starptautiskā mērogā;

Egonam Peršēvicam 
par vērienīgu akadēmiskās tēlniecības izstādes „Мāксла” izveidi 2015.gadā Liepājas muzejā;

Agnesei Matisonei 
par unikālu un pirmreizēju, kā arī uz sabiedrības integrāciju vērstu vizuālās mākslas darbu izstādi “Plaisa”;

Liepājas Universitātes Tautas deju kolektīvam “BANGA” un vadītājai Kristīnei Kārkliņa
par kolektīvu izaugsmi un izciliem sasniegumiem 2015.gadā.

Kopumā Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūras pārvalde” saņēma 43 pieteikumus ar 34 nominantiem Liepājas Kultūras balvai 2015. Kultūras balvai 2015 tika izvirzīti sekojoši pretendenti – režisore Laura Groza-Ķibere, Liepājas muzeja rīkotā pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva jūgendstila vēsturisko tērpu izstāde „Jūgendstila mode (1896 - 1915)”, Liepājas Bērnu un jauniešu centra 2015.gadā organizētie “Ģimenes svētki Liepājā”, koncertzāles "Lielais dzintars" atklāšana, pasākuma “Es esmu Liepāja” radošā komanda, grāmatas “Liepājas populārās mūzikas stāsti” autori Dina Belte un Andžils Remess, grāmatas “...saknes jau vējš neizplēš...” autori Līga Tetere un Dainis Ozols, Liepājas muzeja māksliniece Alda Škubura, māksliniece Agnese Matisone , konferences “Subject:Creativity” radošā komanda, Stinšu svētku radošā komanda, Liepājas Latviešu biedrības nams, Melngaiļskolas bigbends un vadītājs Jānis Ivuškāns, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra tautas deju ansamblis “Vaduguns” (skolotāja Eva Krētaine) un folkloras kopa "Ķocis" (skolotāja Solveiga Pētersone), vokālais ansamblis “Gaismiņa”, “Jauniešu māja”, mākslinieks Egons Peršēvics, Liepājas teātris, Liepājas Universitātes Tautas deju kolektīvs "BANGA" un vadītāja Kristīne Kārkliņa, mākslinieks Uldis Rubezis, biedrība “Totaldobže”, Liepājas Universitātes sieviešu koris “Atbalss” un diriģentes Ilze Valce un Olga Blauzde, Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, diriģenta Jēkaba Ozoliņa 70 gadu jubilejas koncerts koncertzālē “Lielais Dzintars”, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes un Kurzemes Humanitārā institūta zinātniskais žurnāls “Scriptus Manet”, Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra Bērnu teātris un tā režisore Vita Pētersone, Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra Fotostudija FOTAST un tās vadītājs Jānis Vecbrālis, Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra Folkloras kopa “Vēlava” un tās vadītāja Vija Laipniece, Liepājas Simfoniskais orķestris un tā ieraksts “Kurland Sounds”, grāmatas “Liepāja. Jūgendstila arhitektūra” autors Jānis Skrastiņš, koncerts “Osokins/Steinway & Sons”, operdziedātājas Marinas Rebekas koncerts un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris INTIS un diriģente Ilze Valce.

Iesniegtos pieteikumus Kultūras balvai izvērtēja komisijas priekšsēdētājs Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, video mākslinieks un Kultūras balvas 2014 laureāts Roberts Vītols, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, teātra kritiķe un www.kroders.lv galvenā redaktore Līga Ulberte, nodibinājuma “Via Cultura” vadītāja un muzikoloģe Dace Bluķe un Kurzemes plānošanas reģiona kultūras speciāliste Dace Reinkopa.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Papildinformācija

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!