Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 20. oktobris

Vārdadiena: Leonīda, Leonīds

Pieci vīri 2007.gada laivā

Arī tu, Brut!?
Andris Griģis pārdod alus darītavu

Šovasar apstiprinājās jau kopš gada sākuma virmojušās baumas, ka plaša profila uzņēmējs miljonārs Andris Griģis izlēmis piepulcēties to mūsu bāleliņu pulkam, kas ļāvuši biznesa interesēm triumfēt pār patriotiskajām jūtām, pārdodot savus lolojumus naudīgiem ārzemniekiem. Citi gan saka: te nav iesaistīts patriotisms, tikai veselais saprāts un reizrēķins.

Lai nu kā, bet līdz gada beigām Andrim Griģim piederošo alus darītavu "Līvu alus" par 12,2 miljoniem latu pārņems Skandināvijas otra lielākā alus ražotāju grupa – dāņu "Royal Unibrew", kurai Latvijā jau pieder alus darītava "Lāčplēša alus" un bezalkoholisko dzērienu ražotājs "Cido".

Grūti teikt, vai izsmalcinātākos vietējā alus cienītājus šī ziņa būtu satriekusi, tomēr lētāka un stiprāka miestiņa lietotāji, iespējams, varētu justies apbēdināti. Toties izskatās, ka vismaz pašā ražotnē strādājošajiem ir perspektīva – uzņēmums "Royal Unibrew" paziņojis, ka "Lāčplēša alus" ražošana 2008.gada vidū no Lielvārdes rūpnīcas tiks pārcelta uz Liepājas alus darītavu un darbs turpināšoties.

Pats Griģis norāda, ka uzņēmumu pārdošana ir normāls biznesa process, tā tas notiek visā pasaulē un to sauc par globalizāciju. Taisnība, tikai žēl, ka kārtējais vietējais uzņēmums atkal kļūst apsviedīgiem ārzemniekiem par placdarmu, kur darbināt lētāku darbaspēku, kamēr naudas tērcīte aizplūst ārvalsts mātesuzņēmuma virzienā. Tomēr daudzu vietējo ražotņu galu jau pieredzējušie liepājnieki priecājas par to pašu – labāk tā, nekā pavisam bešā.

Tikmēr Griģis turpina darboties apbrīnojami plašā diapazonā – no gaļas ražošanas līdz ekskluzīvam viesnīcu un SPA biznesam. Un kur vēl lielie plāni kā vienam no akciju sabiedrības "Mēs Liepājai" īpašniekiem kopā ar kolēģiem turpināt Liepājas centra iekarošanu!

 

Vai Temīda ir akla?
Andris Saldovers – nevainīgs?!

Kādā rudenīgi draņķīgā novembra dienā ne vienam vien kurzemniekam dūša apskrējās vēl vairāk, uzzinot, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pilnīgi attaisnojusi iepriekš Kurzemes Apgabaltiesā par amatpersonas pilnvaru pārsniegšanu un apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu notiesāto bankrotējušā piena pārstrādes uzņēmuma "Kurzemes piens" prezidentu Andri Saldoveru un viņa finansisti Marinu Sņiguru. Tādējādi atcelts 2006.gada oktobrī paziņotais spriedums, ar kuru Saldovers tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, piemērojot arī mantas konfiskāciju un uz noteiktu laiku liedzot nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tiesu praksē netrūkst precedentu, kad vainu ne vienmēr var pierādīt un tādēļ apsūdzētais, kaut arī nav bez grēka, tiek cauri sveikā. Tomēr šajā gadījumā ir grūti sagremot to, ka Liepājas policijas un prokuratūras gadiem vāktie un apkopotie materiāli pēc Augstākās tiesas sprieduma izrādījušies nekam nederīgi makulatūras sējumi. Vai tiešām tajos pietrūka argumentu un faktu notiesājošam spriedumam?

Bijušie uzņēmuma darbinieki un zemnieki, kuri līdz šim domāja, ka ir apkrāpti, izrādās, to bija tikai nosapņojuši. Bankas, kas savulaik deva kredītus jau grimstošajam Saldovera kuģim, izrādās, netika maldinātas. Auditoru savulaik atklātie pārkāpumi kases operāciju uzskaitē, proti, ka, iespējams, nauda no uzņēmuma plūda prom kopā ar piena upēm, izrādās, palikusi tepat – aprakta zem bijušajiem rūpnīcas korpusiem un pārlieta ar asfaltu. Savulaik atklātās atšķirīgās grāmatvedības bilances, kas tika ceptas pēc vajadzības, izrādās, bija blefs. Liepājas Ekonomikas policijas konstatētā pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, apzināti sagrozot uzņēmuma grāmatvedības dokumentus, izrādās, ir kaķim zem astes…

Jā – vārds piekrāpt vīru valodā var arī nesaskanēt ar to pašu jurisprudencē. Nē – vēl tomēr nevar teikt, ka lietai pielikts punkts. Ģenerālprokuratūra iesniegusi kasācijas protestu par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru Saldovers attaisnots. Apsūdzība uzskata, ka ir pamats apšaubīt tiesas objektivitāti un tiesas spriedums ir nepamatots un nelikumīgs. Vēl nav zināms, kad Augstākā tiesa izskatīs iesniegto protestu un vai to vispār atzīs par pamatotu, lai izskatītu. Uz šo jautājumu atbildi saņemsim 2008.gadā.


Grēkāzis zem tanka
Ēriks Niedols atstāj amatu
 

Jūnijs Liepājā atnāca ar vērienīgiem ielu remontdarbiem un tikpat vērienīgiem sastrēgumiem. Toreizējais Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols vainu novēla uz ceļu remontētājiem, savukārt amatpersonas paustais izraisīja pretargumentu vētru no uzņēmuma "Ceļu, tiltu būvnieks" puses. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis meta akmeni atpakaļ Komunālās pārvaldes dārziņā, norādot, ka sastrēgumi veidojas tādēļ, ka netiek pareizi plānoti darbi. 

Notikumu pavērsiens bija negaidīts. Proti, kad "Kurzemes Vārds" atkārtoti sazinājās ar Ē.Niedolu, viņš darīja zināmu, ka vairs neieņem Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītāja amatu. Uz jautājumu, vai atlūgums uzrakstīts saistībā ar publikāciju, Ē.Niedols atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka šādu lēmumu pieņēmis jau iepriekš un tas saistīts ar personīgiem apsvērumiem. Vai šādu lēmumu Ē.Niedols patiesi pieņēma veselības problēmu dēļ, vai arī no amata atteikties viņu tomēr pamudināja saceltā ažiotāža, paliek viņa paša ziņā.

Cilvēki, kam ikdienā darba jautājumos iznāk sadarboties ar Ē.Niedolu, par viņu saka atzinīgus vārdus, vērtē kā profesionālu darbinieku. Viņš esot cilvēks ar mugurkaulu, un tieši tādiem ir grūti strādāt, esot starp diviem dzirnakmeņiem. Arī Ē.Niedols pats neslēpa, ka amats, no kura viņš atteicies, prasa stiprus nervus, jo darbinieks atrodas nevis starp diviem, bet veseliem trim dzirnakmeņiem – darbu pasūtītāju, to izpildītāju un satiksmes dalībniekiem. Viņš saka: "Visiem labs nekad nebūsi." Bet tieši viņš, būdams tikai mazs zobratiņš, skrūvīte lielā mehānismā, blīve starp ceļu nozares procesu virzītājiem un tiem, kuri šo procesu laikā cieš vai izjūt neērtības, iznācis tas peramais zēns.


Starmešu gaismā un aizkulišu pinekļos
Ivars Lūsis – nevis ārdītājs, bet vienotājs 

Vairs negribas atkārtot pēdējos gados tik daudz maltos vārdus par Liepājas teātra krīzi, jo tagad ar zināmu gandarījumu var teikt, ka tai līdz šim kā šķietami nepārvaram slieksnim beidzot ir pārkāpts. Otro sezonu direktora amatā strādā aktieris un režisors Ivars Lūsis. Gandrīz bezcerīgā situācijā un samudžinātos apstākļos viņš gada sākumā spēja vienot kolektīvu un Liepājas teātra simtgades sezonā kaut cik pienācīgi uzņemt un aizvadīt "Spēlmaņu nakts" ceremoniju, kad teātrū ļaudis pirmo reizi izgāja ārpus Rīgas.

Lūsis ir spējis Liepājas teātri izvilkt no stagnācijas dziļās bedres.  Par to liecina teātra zāle, kas pamazām, ar katru dienu atkal pildās ar skatītājiem. Jau daudzus gadus Liepājas teātris nav pieredzējis situāciju, kad mēnesi uz priekšu pārdotas biļetes uz izrādi, proti, operu "Agrā rūsa" I.Lūša režijā. Par to liecina arī teātra kritiķu interese un atzinīgi vārdi par atsevišķiem iestudējumiem un aktieru sniegumu. Ivars Lūsis kā vadītājs un reizē radošs cilvēks parādījis, kas spēj vairāk vai mazāk valdīt pār emocijām un pragmatiski domāt – viņš, pārņemot teātra grožus, nav ne ārdītājs, ne jauna slota, bet pacietīgs vienotājs.

Tas ir ļoti būtisks sasniegums un darbs, kas jādara līdz spēku izsīkumam, lai varētu runāt par gada ieguvumu, bet nebūt ne viss. Ivars Lūsis ir apliecinājis, ka ir arī labs aktieris un režisors. Kritiķu uzslavēts par jutīgi un smalki tēloto Astrovu "Spēlmaņu naktij" nominētajā iestudējumā – izrādē "CV (Tēvocis Vaņa)", bet kā režisors Ivars Lūsis var būt gandarīts, ka viņa veidotā bērnu izrāde "Sniegbaltītes skola" ieguva gada balvu.


Panākumu virsotnē
Andris Ērglis izpleš spārnus

"Veiksmīgs 2007.gada modelis", "Latvijas popprincis", "Laimes luteklis", "Meiteņu mīlulis", "Dziedātājs ar balsi", "Akmeņu ripinātājs" – glancēto žurnālu vākus šogad rotā trekni virsraksti un Andra Ērgļa smaidīgā seja. Gandrīz ik nedēļu kādā preses izdevumā lasāma intervija ar mūsu pilsētas spīdekli. Andris stāsta par dalību "Eirovīzijā" grupas "Bonaparti.LV" sastāvā. Pateicas Raimondam Paulam, kurš viņam, izvirzot konkursam "Jaunais vilnis", kurā liepājnieks izcīnīja otro vietu, uzspieda zīmogu: lielajai skatuvei derīgs. Ar žurnālistiem viņš runā par ģimeni, savu meitiņu, taisnojas, ka nekāda mīla viņam neesot ar sievietēm, ar kurām kopā acīgie fotogrāfi iemūžinājuši pasākumu aizkulisēs. Ar lepnumu paziņo, ka viņam Liepājas teātrī būs savs solokoncerts. Raksturo savas grupas "Cacao" debijas albumu "Ripoja akmens" un min koncertturnejas norises vietas. Intervijās pauž gandarījumu, ka uzaicināts tēlot Italo lomu muzikālajā izrādē "Agrā rūsa" Liepājas teātrī.

Lasot presē, ka Latvijā pēkšņi parādījusies spoža zvaigzne, ir atklāts jauns talants, liepājnieku sejā parādās smaids. Jo viņi šo mūspuses labās balss īpašnieku un bundzinieku pamanījuši jau sen – koncertējam grupas "Berm" sastāvā "Liepājas dzintarā", uzstājamies kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, dziedam ar grupu "Cacao" pustukšā Liepājas Latviešu biedrības nama zālē pērnā gada novembrī un muzicējam privātās ballītēs ar pianistu Jāni Strazdu. Liepājnieki Andra talantu novērtēja, bet tie – aiz Liepājas robežas – to nevēlējās. Vēl pērn viņam nebija neviena, kas iedodu atslēdziņu un pavērtu durvis uz Latvijas šovbiznesa pasauli.

Bet tagad Andris tiek aicināts gandrīz uz katru koncertu. Viņš redzams uz lielākām un mazākām skatuvēm, jautrojas televīzijas raidījumos. "Ripoja akmens" radiostacijās griežas uz nebēdu. Dziesma iekaro mūzikas topu virsotnes, tai top videoklips, to atzīst par labāko televīzijas muzikālās sacensības "Cīņas klubs" pusfinālā. Strauji palielinās viņa fanu pulks. Pusaudzes apskauž Martu Selecku, kura kopā ar Andri muzikālajā šovā "Divas zvaigznes" pašiem necerēti izcīna otro vietu. Liepājnieks izmanto sev labvēlīgo situāciju un ļaujas jauniem izaicinājumiem.

Slava aug, aug, aug. Andris bauda panākumu augļus. Jūtas noguris. Un laimīgs – beidzot ievērots, apbrīnots, slavēts, beidzot vairāku gadu pūliņi novērtēti, beidzot zudušas šaubas, vai vispār kādam ir vajadzīgs. Viņš jūt, ka ir mīlēts, ka tauta, ne tikai liepājnieki, viņu atbalsta muzikālos projektos. Tas mūziķim liek arvien vairāk atraisīties, atklāt savu komiķa talantu, uzvesties, kā pašam tīk. Kādam tas nepatīk. Bet vairumam ir pa prātam. Vai popularitātes dēļ kļuvis iedomīgs? Andris saka: nē! Cerēsim, ka viņam taisnība. Uzpūtīgas zvaigznes mums nevajag! Un uz dziedātāju mums būs jāskatās vēl ilgi. Latvijas Nacionālajā operā, neskatoties uz aizņemtību un ne visai lielo aktiera pieredzi, viņš uzdrīkstas pieņemt Pinokio lomu Jāņa Lūsēna "Leļļu operā". Andris atkal būs redzams uz "Eirovīzijas" skatuves, šoreiz dziedās solo. Viņš gatavo savu soloalbumu, ko paredz izdot pavasarī. Andris dziedās "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā", visticamāk viņš kāps uz skatuves arī pēc balvas "Radio hits". Ar "Cacao" puišiem piedalīsies "Muzikālās bankas" un "Cīņas kluba" finālkoncertā. Un vēl, un vēl, un vēl…

2007.gadā Ērglis strauji pacēlās slavas padebešos. Izskatās (un cerēsim), ka nenolaidīsies vēl ilgi.

"Kurzemes Vārds"

Lasiet vēl:

>>> 2007.gada nozīmīgākie notikumi Liepājā

Gads sportā

>>> Sporta līderi

>>> Ieguvēji un zaudētāji

>>> Vai jaunā halle nāks kā "laimes lācis"?

>>> Kuri būs piecdesmitgades līderi?

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!