Nevienam nav noslēpums, ka apsaimniekot vecas mājas, kuras laika zobs grauzis pat simts un vairāk gadus un kurām netrūkst ne tehnisku, ne vizuālu problēmu, ir krietni vien problemātiski. Ne reti to apsaimniekošanā sarežģījumus rada arī tas, ka šajās mājās dzīvo neliels skaits cilvēku, turklāt nereti tie ir iemītnieki ar zemiem ienākumiem un līdz ar to pavisam nelielu maksātspēju, kamēr māja prasa apjomīgus remontdarbus ar vērienīgiem ieguldījumiem.

Uzņēmumam “Liepājas namu apsaimniekotājs” apsaimniekošanā ir ne mazums veco māju. Taču ne visas tās ir tik bezcerīgas kā varētu domāt. Lai iedvesmotu veco māju iemītniekus kopējiem darbiem mājas apsaimniekošanā un uzturēšanā, uzņēmums piedāvā divu māju un tajā dzīvojošo cilvēku pieredzi, kā arī ar ne pārāk lieliem ieguldījumiem, taču iedzīvotāju veiksmīgu līdzdarbošanos pamazām sakārtot savu dzīves vidi.

Apsaimniekošanas maksu iespējams arī samazināt

Divstāvu ķieģeļu māja Rīgas ielā 31

·        Māja uzcelta 1899.gadā,

·        kopējā platība 255 kvadrātmetri,

·        mājā 5 īpašumi,

·        apsaimniekošanas maksa patlaban 50 centi par kvadrātmetru.

Uzņēmuma “LNA” namu pārzine Gerda Temmere, kuras aprūpē ir ne mazums vecās apbūves māju, namu Raiņa ielā 31 sauc par vienu no labākajiem piemēriem, kā, pateicoties iedzīvotāju pašu ieinteresētībai un aktivitātei, iespējams paveikt lielus darbus un plānot tos uz priekšu. Šī māja ir viens no piemēriem, ka apsaimniekošanas maksu iespējams arī samazināt, nevis tikai palielināt.

G.Temmere ieskicē šīs mājas vēsturi: vēl pirms pāris gadiem līdzīgi kā citās, arī šajā maksa par apsaimniekošanu bija 40 santīmi (57 centi) par kvadrātmetru, taču jumts mājai bija katastrofālā stāvoklī, kas nozīmēja, ka nav vērts veikt citus vērienīgus sakārtošanas darbu pirms tas nav savests kārtībā. Šīs mājas vecākā Vida Zēna atceras: lai lietus ūdens netecētu kaimiņienes dzīvoklī, bēniņos kārtu kārtām bija sasegta plēve.

V.Zēna šajā mājā dzīvo 11 gadus. “Nopirku te dzīvokli, kad no laukiem pārcēlos uz dzīvi Liepājā,” viņa stāsta. “Dzīvoklis tolaik bija briesmīgs, nācās kārtīgi remontēt.” Un arī stāvoklis visā mājā nebijis nekāds spīdošais – koridorā tumsa, pats koridors neremontēts un daudz citu problēmu. Tāpēc viņa ar prieku iesaistījās mājas apsaimniekošanas darbos, sākot interesēties, cik mājai ir naudas un ko par to var atļauties paveikt.

“Cilvēki, kam pašiem rūp savas mājas apsaimniekošana ir nenovērtējama bagātība ikvienā mājā,” saka G.Temmere un slavē šīs mājas vecāko par interesi, laiku un darbu, ko viņa pilnīgi brīvprātīgi velta tam, lai māju pamazām sakārtotu.

Lai uzliktu jaunu jumtu, mājas līdzīpašnieki pieņēma lēmumu paaugstināt apsaimniekošanas maksu līdz 95 centiem par kvadrātmetru un vienlaikus ņemt nelielu aizdevumu. Kad šis darbs bija izdarīts un parādsaistības dzēstas, iemītnieki vienojās par apsaimniekošanas maksas samazināšanu līdz 50 centiem par kvadrātmetru, vienlaikus atstājot iespēju: ja pēkšņi būs nepieciešami lielāki darbi, maksu atkal var palielināt. Patlaban mājai ir vairāk nekā 2 tūkstoši eiro uzkrājums.

Plāni saistībā ar turpmākajiem darbiem jau ir skaidri. “Vērienīgākais ir fasādes sakārtošana un krāsošana,” stāsta V.Zēna. G.Temmere piebilst: visu uzreiz nebūs iespējams sakārtot, tāpēc šogad esam ieplānojuši savest kārtībā fasādi ielas pusē, bet turpmāk – sētas daļā. To sakot, G.Temmere vēl piebilst: kad pie teikšanas ir sievietes, tad noteikti ir stingra ievirze arī uz dzīves vides estētiku, uz to, lai būtu ne tikai sakārtots, bet arī glīti. “Tā ir!” piekrīt V.Zēna. “Gribas dzīvot skaistā mājā, tāpēc arī koridorus esam izremontējuši.”

G.Temmere vēl norāda: daļa naudas šīs mājas apsaimniekošanas kontā ienāk arī kā nomas maksa par zemi, uz kuras atrodas kaimiņmājas šķūnīši. Savukārt, iedzīvotāji, kas dzīvo ārzemēs, ir tik apzinīgi, ka pilnvarojuši kaimiņus pārstāvēt sevi balsojumos par mājā veicamajiem darbiem, lai nekavētu to īstenošanu.

Īstenojot mājas sakārtošanas plānus, šogad ēka Rīgas ielā 31 iegūs jaunu seju ielas pusē, bet nākamgad plānots sakārtot sētas puses fasādi.

“LNA” namu pārzine Gerda Temmere uzsver: lai mājas apsaimniekošana notiktu veiksmīgi, iedzīvotāju pašu ieinteresētība un iesaistīšanās ir ļoti svarīga.

Savas mājas saimnieki

Divstāvu koka un mūra ēka

·        māja uzcelta 1900.gadā,

·        kopējā platība 311 kvadrātmetrs,

·        māja 7 īpašumi,

·        apsaimniekošanas maksa – 43 centi par kvadrātmetru.

“Nav nemaz tik daudz māju, kurās kāds no iedzīvotājiem vai pat vairāki ar sirdi un dvēseli piedalās mājas apsaimniekošanā,” saka “LNA” namu pārzine Gerda Temmere un kā iedvesmojošu piemēru šādam darbam min Raiņa ielā 28 dzīvojošo Ķiršu ģimeni: Maritu un Sandi, kas ļoti daudz dara arī pašu rokām, lai katram darbiņam nebūtu jāalgo meistars par naudu.

Ķiršu ģimene Raiņa ielā 28 dzīvokli nopirka pirms astoņiem gadiem. “Meklējām vietu, kur iekārtot kopīgu ligzdiņu,” saka Marita. Sandis skaidro: vēlējušies dzīvokli ar daļējām ērtībām. Tas galvenokārt apkures dēļ, lai, pirmkārt, nav jāmaksā lielā maksa par centralizēto apkuri un, otrkārt, jāsalst pavasaros, kad apkuri agri atvieno vai rudeņos, kad tā vēl nav pievienota. Ķirši vēlējās paši būt atbildīgi, kad un cik vēlas sildīties.

Ienākot mājā Raiņa ielā 28, situācija tajā bijusi diezgan briesmīga – vārti izlauzti, pagalms piegānīts, turklāt kā iedzeršanas vietu vai vietu, kur nokārtoties, to izmantoja apkārtējā mikrorajona pļēguri, kas nāca pēc alkohola uz veikalu, kas atrodas šajā pašā mājā. Tāpēc Ķiršu ģimene diezgan aktīvi ķērās pie darba un, iepazīstoties ar nama apsaimniekotājiem, sastādīja plānus mājas un apkārtējās teritorijas sakārtošanai. “Jo mums te nav tikai dzīvoklis, šīs ir mūsu mājas,” saka Marita. “Un labāk, ja ir, ko darīt, nekā bezdarbībā sēdēt dzīvoklī,” piebilst Sandis. Viņš ir ievēlēts par mājas vecāko. 

Tagad dzērāji pamazām no pagalma izraidīti, pagalms jau daudzmaz sakārtots, taču tā labiekārtošanā vēl daudz darāmā. Nomainīta arī trešā daļa jumta – pārējās divas daļas plānveidīgi mainīs turpmākajos gados. Šī gada aktualitāte ir jauns žogs ielas pusē. Lai iznāktu lētāk, Sandis pats savām rokām nojauca veco, bet jauno uzliks meistari. Abi priecājas – tagad vārtiņi būs ar kodu, kas nozīmē, ka klaidoņiem šis pagalms turpmāk būs pilnībā slēgts. Ja vien kādam ir vēlēšanās, Sandis kopējos darbos labprāt aicina palīgā arī kaimiņus. “Lai taupītu apsaimniekošanas naudu, mēs esam atteikušies arī no zāles pļaušanas, ko nodrošina apsaimniekotājs, un darām to paši,” stāsta Marita. Bet, protams, abi atzīst: lai māju pilnībā sakārtotu, vēl vajag daudz naudas. Varbūt palielināt apsaimniekošanas maksu? “Varētu tā darīt, bet lielas jēgas nebūtu,” Sandis lietišķi skaidro. “43 centi par kvadrātmetru ir reālā summa, ko cilvēki var samaksāt. Kāda jēga palielināt, ja tūlīt krāsies parādi? Jābūt reālistiem!” Patlaban arī no šī nelielas maksas mājā izveidots uzkrājums 1400 eiro, ko ieguldīt mājas sakārtošanā. “Ir jārēķina līdzi, kā tērēt katru centu,” Sandis patiešām ir reālists un mājas saimnieks.

Uz jautājumu, kā aizņemtajā ikdienā – Sandis strādā par jumiķi un darbs viņam ir plašā apkaimē, bet Marita gan strādā, gan mācās – abi atrod laiku vēl darbiem mājas sakārtošanā, Ķirši atbild: “Mums tāpat kā visiem citiem diennaktī ir 24 stundas, tāpēc jautājums ir: kā tās saplāno!” Katrā ziņā pārpūlējušies viņu nejūtas.

Divstāvu namam Raiņa ielā 28 ir vairāk nekā simts gadu un daudz vajadzību.