Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 24. augusts

+16°C
Vējš: Z 8.8 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Pirmie vācu kolonisti senajā Kursā

 

12. un 13. gadsimtā pēc Romas pāvesta un katoļu garīdzniecības aicinājuma pievērst kristietībai Austrumbaltijas tautas, uz to zemēm tika organizēti t.s. krusta kari. Šim nolūkam nodibināja militāri politisku organizāciju – katolisko Zobenbrāļu ordeni. 13.gadsimtā katoļu bīskapi un Livonijas ordenis pabeidza Austrumbaltijas pakļaušanu un iekarotās zemes nosauca par Livoniju. Tajā ietilpa arī Kurzemes teritorija. Livonijas ordenis un bīskapi – kristiešu baznīcas augstākā garīdzniecība – vēlāk to savā starpā sadalīja. Zemju dalīšanas līgumi bija svarīgs dokuments, jo ar tiem robežu strīdos katra puse varēja pierādīt savas valdījuma tiesības. Šajā sakarībā 1253.gada 4.aprīlī Kuldīgā tika sastādīts oficiāls dokuments, kas, pamatojoties uz jau Rīgā agrāk noslēgto līgumu starp Livonijas ordeni un Kursas bīskapu Licelburgas Indriķi un Vācu ordeņa virsmestra vietnieku Livonijā, vācu mestru Salnas Eberhardu, noslēdza līgumu, pēc kura Kursas zemes sadala divās daļās. Pēc tā viena trešdaļa pienākas bīskapam, divas trešdaļas Livonijas ordenim.
Līguma noraksts publicēts krājuma "Senās Latvijas vēstures avoti" 2.burtnīcā, 1238.–1256.g. R, 1940. Tā oriģināls ir gājis bojā. Līguma teksts no latīņu valodas ir tulkots vācu valodā, pēc tam arī latviski. Līguma ievaddaļā teikts, ka "visiem Kristus ticīgajiem (katoļu baznīcai), kuriem šis raksts tiks uzrādīts, mazāko brāļu ordeņa brālis Indriķis (Henricus), no Dieva žēlastības Kurzemes bīskaps, vēlas labklājību dzīvā Dieva daļā. Jūsu kolēģija būs uzzinājusi, ka mums, baznīcai, saskaņā ar pāvesta kunga privilēģijām pienākas visas Kursas trešā daļa un izredzētiem Kristus brāļiem svētās Marijas teutonikas (ordenim – J.G.) viesmīlīgās mājas divas daļas, mums, sanākot Rīgā, mūsu gadījumā tēva Osilienes bīskapa un citu prātīgu vīru kā Dinemundes abata Gbotskaleo brāļa, priora, brāļa sprediķotāja Andreasa, brāļa Fellina un citu ordeņa daudz brāļu klātbūtnē, mēs esam apdzīvoto zemju sadalījumu izdarījuši tādā kārtā". Tālāk no līguma tulkojuma teksta minēšu fragmentus, kuros parādās apdzīvotās vietas – Līvas ciema nosaukums.
Ordeņa brāļu daļā nonāca "visas zemes un postažas, kuras apstrādāja viņu āķi (?) vai sirpi, izņemot zemi, kura tiek nosaukta par Duvzari jeb Devzari (novads, kurā atrodas divos zaros sadalījies Papes ezers Rucavā. – J.G.) un daļu Aizputes draudzes". Blakus 31 ciemam, kas pārgāja ordeņa pārvaldījumā, "ir ciems, kas tiek saukts par Līvu" (dat dorp dat die Lyva is Gennant). Šeit pirmoreiz rakstos arī minēts Līvas ciema nosaukums. Tālāk līguma tekstā teikts, ka "strauts pie Krobinas (Ālandes upe – J.G.), kas tek jūrā, piederēs pie paša nocietinājuma (ordeņa pils Grobiņā – J.G.). Tāpat ezers un Līva līdz Līvai būs kopēji un brīvi, tā kā neviens Līvā necels mājas, izņemot ar vispārēju piekrišanu. Bet mūsu cilvēkiem un ordeņa brāļu ļaudīm vajag dot mums desmito tiesu. Ezers Duvzarē (Papes ezers – J.G.), kas tiek saukts par svētu, paliek nedalīts. Ezers, kas nosaukts Dorben (Durbes ezers – J.G.) būs kopējs mums brāļiem un kuršiem, kuri līdz šim izlietoja savas tiesības uz viņu". Saskaņā ar līgumu Līvas upē bez atļaujas nevarēja ierīkot dambjus.
Tā kā trūkst konkrētu pierādījumu par Līvas ciema priekšvēsturi līdz 1253.gadam, tad ir jāsecina, ka šī līgumā minētā apmetne nevarēja būt lielāka par zvejnieku ciemu.
Ir maz zināms par vāciešu apmešanās pirmsākumiem pie Līvas ciema. Ir iespējams, ka viņi pie Līvas ciema bija apmetušies jau ap 1253.gadu. Uz to norāda vienošanās par zvejas tiesībām. Pirmā ar dokumentiem apstiprinātā vācu cilmes iedzīvotāju klātbūtne Liepājā ir 1411.gadā, kad ordeņa mestrs Konrads fon Fitinghofs piešķīra "Herman Vilhelm Bertolde Brüdern; des Grote Laurencine von der Liva Kindern" un vēl viņas tēva lēni – zemes un siena pļavu pie Bārenbuša. Senajai Grotes dzimtai vēlāk Liepājā bija svarīga loma.
Taču vācu kolonistu apmešanās šeit salīdzinājumā ar Grobiņu notika lēnāk, kur jau 1270.gadā vācieši bija uzbūvējuši savu ordeņa pili un baznīcu. Līdzko Grobiņā radās tiesiski strīdi ar Liepāju, tā aizvien norādīja uz faktu, ka vācieši Grobiņā ir apmetušies agrāk. Pirmie vācu cilmes Liepājas iedzīvotāji bija Hanzas savienības lejasvācu tirgoņi, galvenokārt no Brēmenes, vēlāk no Lībekas, daļēji no Hamburgas. Prūši šeit sāka ieceļot tikai pēc septiņgadu kara, 17.gadsimtā. Lejasvācu dialekts vēl 17.gadsimtā šeit bija dominējošais. 15. un 16. gadsimtu mijā pilsētā ieplūda arvien vairāk vāciešu. Šis process varēja būt saistīts ar jūras tirdzniecības intensīvāku attīstību.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!