Pekinas olimpisko spēļu zelta medaļu kamaniņu sportā izcīnīja Johaness Ludvigs, kurš uzvarēja trījos no četriem braucieniem, nosargājot savu pārsvaru pār austrieti Volfgangu Kindlu, atnesot Vācijas delegācijai pirmo zelta medaļu ledus trasē.

Itālijas kamaniņu sportam izdevies gūt pirmo medaļu kopš izcilā Armīna Cīglera panākumiem. Ar stabilu braukšanu bronzas medaļu vīru kamaniņu sporta sacensībās nodrošināja Dominiks Fišnallers.

Kristers Aparjods cīņā par olimpiskajām medaļām iesaistīties nespēja, jo kopumā trijos no četriem braucieniem Latvijas izlases pirmajam numuram neizdevās atšifrēt 13. virāžas noslēpumu. Lai gan ceturtajā braucienā siguldietis turējās priekšā vācietim Fēliksam Loham, tomēr rupja kļūda lika atkāpties uz piekto vietu.

Ļoti labu stabilitāti savā olimpiskajā debijā nodemonstrēja Latvijas kamaniņu izlases jaunākais dalībnieks Gints Bērziņš. Viņš gan saspringtā cīņā piekāpās pieredzes daudz bagātākajam vācietim Maksam Langenhanam, tomēr ceturtais brauciens arī Bērziņam bija pietiekami solīds, Bērziņam četru barucienu summā iegūstot septīto vietu.

Phončhanas spēļu čempions Dāvids Gleišers Pekinā nostartēja pavisam neveiksmīg, netiekot pat labāko desmitniekā un ierindojoties vien 12. vietā. Neveicās arī viņa brālim Niko Gleišeram, kurš ceturtajā braucienā krita un nonāca vēl zemāk – 15.

Pēc pieticīga snieguma sacensību pirmajā dienā, trešais un ceturtais brauciens Artūram Dārzniekam padevās krietni sekmīgāks. Latvijas kamaniņu izlases trešais dalībnieks savās otrajās olimpiskajās spēlēs ieņēma 18. vietu, par sešām pozīcijām uzlabojot savu Pjončhanā iespēto rezultātu.

Piedalījās 34 sportisti.

Pēc sacensībām Aparjods sacensību organizatoriem sacīja, ka nav apmierināts ar savu sniegumu.

“Protams, ja salīdzina ar iepriekšējām olimpiskajām spēlēm, kad es finišēju 11.vietā, šoreiz esmu piektais, tas ir progress.

Tomēr man bija citi mērķi, protams, ka medaļa. Tāds ir sports, ziniet. Dažreiz tu uzvari, dažreiz zaudē, un šoreiz es zaudēju,” viņa teikto citē olimpisko spēļu rīkotāji.

Sportists kā diezgan labu vērtēja trešo braucienu, kad viņš no piektās vietas pakāpās uz ceturto. “Ja ceturto braucienu būtu veicis tikpat labi vai vēl labāk, es būtu sasniedzis vairāk. Iespējams, pat ieguvis ko spīdīgu,” viņš sacīja.

Aparjods pauda cerību piedalīties arī nākamajās olimpiskajās spēlēs pēc četriem gadiem Itālijā, tomēr norādīja, ka vēl daudz jāizdara, jāuzlabo sniegums. Tomēr viņš uzteica arī Latvijas kamaniņsporta attīstību, kas “gadu no gada kļūst labāka. Mēs kļūstam arvien labāki, un mūsu tehnika kļūst ātrāka. Domāju, ka mūsu tehnika ir viena no labākajām pasaulē”.

Latvijas izlases menedžeris Kristaps Mauriņš atzina, ka komandai un pašam sportistam ir “rūgtuma sajūta” par Aparjoda sniegumu.

“Žēl, ka neizdevās tie trīs no četriem braucieniem tik labi, kā viņš varēja.

Skaidrs, ka olimpiskajās spēlēs ar kļūdām līdz medaļām ir grūti aizsniegties. Tagad ir ne pārāk laba sajūta gan mums visiem, gan viņam pašam.

Ja skatāmies uz piekto vietu olimpiskajās spēlēs, tad tas ir otrs labākais sasniegums vīriešiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mums katrā ziņā mērķis bija augstāks. Līdz galam neizdevās mērķi izpildīt,” Mauriņu citē Latvijas Kamaniņu sporta federācija.

Savukārt komentējot Bērziņa rezultātu Mauriņš sacīja, ka ir “milzīgs prieks un lepnums”.

“Deviņpadsmit gados veikt četrus labus braucienus ar nelielām kļūdām un izcīnīt septīto vietu! Super! Tiešām malacis! Izturēja spriedzi. Pirmajās olimpiskajās spēlēs grozīties ap labāko sešinieku, atskatoties uz to, kā viņam gāja treniņos, kur viņš sasita elkoni. Superīgs panākums Gintam!” uzteica komandas menedžeris.

Viņš norādīja, ka Dārzniekam tā īsti ieskaitīt var tikai trešo braucienu. “Nesanāca parādīt sniegumu, kuru viņš bija spējīgs parādīt. Bet tāds ir kamaniņu sports,” teicis Mauriņš.