Anda Pūce
"Kurzemes Vārds"
– Kāpēc atgādināt par papildināto olimpisko saukli?
– Jo gatavojoties LOC kolektīva uzrunai šajā gadumijā, man tas šķita ļoti iederīgs, lai runātu par mūsu uzņēmuma attīstību.
Man šķiet, ka arī attiecībā uz LOC, kura nosaukumā iekodēts vārds “olimpiskais”, darbību pēdējo piecu gadu griezumā šis ir ļoti trāpīgi.
“Kopā” noteikti ir par to, kā savu virzību uz priekšu redzam arī mēs.
Ir svarīgi iet uz priekšu un sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, bet mums ir ļoti būtiski to paveikt visiem kopā.
Un man šķiet, ja paskatāmies uz laiku kopš 2008. gada 2. augusta, kad atklāja jauno Liepājas Olimpisko centru, mēs pašlaik tiešām piedzīvojam labākos gadus. Par to runā gan skaitļi, gan emocionāli tā jūtamies.
– Kas tad LOC tagad ir, ja skatāmies tieši skaitļos?
– Mēs nemitīgi esam auguši un paplašinājušies arī kvantitatīvi – pārņēmām pērn vēl divas pēdējās pilsētas sporta bāzes, kuras vēl nebija mūsu pārziņā – Ezerkrasta baseinu un vingrošanas zāli Rīgas ielā.
Un nu sporta sistēma Liepājā, manuprāt, ir pilnvērtīgi strukturēta –
Liepājas Sporta pārvalde ar tās pakļautības iestādēm rūpējas par satura veidošanu, kamēr LOC ar meitasuzņēmumu esam visas sporta infrastruktūras apsaimniekotāji.
Uzskatu, ka tagad katrs var rūpēties par svarīgāko no sava skatu punkta.
Mēs, protams, viens bez otra nevaram, bet fokuss katram nu ir uz savu galveno uzdevumu.
Jo skaitļos “Liepājas Olimpiskais centrs” ir uzņēmums ar 18 struktūrvienībām, no kurām 17 ir sporta infrastruktūras objekti – nekustamie īpašumi un vēl Sporta veselības centrs, kas nodarbojas ar sportistu testēšanu, fizioterapiju un medicīnas pakalpojumiem.
LOC zīmolu veido SIA “Liepājas Olimpiskais centrs”, kas pārvalda iekštelpu infrastruktūru, un mūsu meitasuzņēmums SIA “OC Liepāja”, kas apsaimnieko ārtelpu sporta objektus un Sporta veselības centru.
Mūsu atbildība ir praktiski visi Liepājas pašvaldības sporta infrastruktūras objekti –
stadioni, futbola laukumi, arī futbola halle un atpūtas bāze “Draudzība” Bernātos.
Ja runājam par darbiniekiem, tad mums ir cikliska vai drīzāk sezonāla rosīšanās gan telpās, kur aktīvāki ir ziemas mēneši, gan stadionos, kur lielākā darbošanās ir vasaras periodā, taču no 20 cilvēkiem pirmajos gados nu esam izauguši līdz apmēram 110 darbiniekiem, ja neskaita vēl tos, ko pieņemam uz īsāku laiku, lai nodrošinātu servisu konkrētos pasākumos.
– Laikam redzamākais jūsu jaunums ir “Kustību māja” Rīgas ielā, ko sākāt apdzīvot pērn?
– Patiesībā “Kustību mājas” atvēršana mums plānota tikai šogad rudens pusē, man vēl grūti pateikt, kad tieši, jo
būvniecības procesu un tostarp birokrātiski administratīvo lietu pabeigšana dažkārt nav prognozējama.
Bet, jā, daļu no ēkas jau paralēli izmantojam, un te darbojas deju studija “Extra”, kas tur jau bija nomniece arī līdz šim, un darbu sākusi tā sauktā veiklības zāle, kur piedāvājam pirmos pakalpojumus, ko vēl papildināsim.
Kad 2023. gada beigās mums radās iespēja iegādāties šo ēku, tad to izmantojām, jo mums bija skaidrs redzējums par to, kā vēl trūkst pakalpojumu klāstā.
Ideja par kustību mums bija, vēl pirms valsts mērogā šo izsludināja kā prioritāti.
Gribam, lai šī ēka, ko liepājnieki nu jau gadu desmitiem zina tieši ar sporta funkciju, turpmāk asociējas tieši ar kustībām.
Namu 1899. gadā cēla kā elektrostaciju, bet, attīstoties Jaunliepājai, tā kļuva par mazu, un visus padomju gadus te bija telpas sportošanai. Kad radās iespēja šo māju pirkt, redzējām, kā to varētu attīstīt.
Jau sen bijām izdomājuši, ka galvenā mērķgrupa būs bērni no 6 mēnešu vecuma līdz gadiem 10–12 un galvenais akcents būs tieši vispārēja fiziska attīstība.
Tāpat neaizmirsīsim arī senioru kustēšanos, lai nodrošinātu liepājniekiem pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku dzīvi.
– Kāpēc veidojāt piedāvājumu tieši bērniem? Šķietami viņiem netrūkst iespēju kustēties.
– Tā varētu likties, bet dati vienmēr uzvar emocijas. Emocionāli skatoties uz Olimpiskā centra un citu sporta būvju apmeklētību, var rasties sajūta, ka viss ir kārtībā ar piedāvājumu un pieprasījumu, bet,
skatoties uz datiem, nākas atzīt, ka situācija ir kritiska.
Tieši manis pieminētajā vecumā no visiem bērniem tikai katrs piektais darbojas kādā sporta skolā vai pulciņā, un, pat ja pieņemam, ka vēl tikpat daudz dzied, dejo, zīmē vai vēl ko radoši dara visai aktīvi, tik un tā paliek diezgan liela daļa bērnu, kas, visticamāk, kustas nepietiekami, ko apliecina arī pētījumos noskaidrotais par bērnu veselības stāvokli Latvijā.
Un mēs neesam lielvalsts, kas var ar kvantitāti šo labot, mūsu ir tik maz, ka nav citu variantu – ir jāpanāk kvalitāte.
Esmu pārliecināts, ka, jo agrāk sāksim, jo agrāk sasniegsim rezultātus.
Jo, tādā globālākā griezumā skatoties, visur ir vajadzīga laba fiziskā sagatavotība, visur vajadzīga kustība, ja gribam būt nācija veselā miesā ar veselu garu.
Tāpēc izvēlējāmies šo ceļu tieši ar iekodēto kustību jaunās ēkas nosaukumā.
– Ja mērķis ir panākt, lai ikviens pilsētnieks kustas, tas varētu nozīmēt, ka sporta infrastruktūra straujāk nolietosies. Vai spējat to uzturēt pienācīgā kārtībā?
– Noslodze sezonā mūsu apsaimniekotajos objektos tiešām ir maksimāla,
nespējam vairāk neko papildus piedāvāt, un skaidrs, ka ēkas un būves dabiski nolietojas.
Un tas nozīmē, ka jāplāno tā sauktās reinvestīcijas katru gadu vismaz 5% apjomā no sākotnējām investīcijām. Citādi nav iespējams.
Bet resursi, protams, nav neierobežoti, tāpēc visu laiku cenšamies kaut ko sakārtot gan funkcionāli, gan vizuāli, arī tāpēc, ka kaut kas nolietojas arī morāli, ne tikai fiziski. Gribam būt konkurētspējīgi šajā ziņā.
– Saprotu, ka pēc sporta būvju pārņemšanas jūsu mērķis ir vienoti standarti servisam, ko nodrošināt. Cik viegli vai grūti ir to panākt?
– Tas nav vienkārši, jo, augot kvantitatīvi, nevaram pazemināt kvalitāti.
Tas ir izaicinājums, jo skaidrs, ka uzbūvēt kaut ko no jauna ir daudz vieglāk nekā pielāgot kaut ko esošu,
taču man ir lieliski komandas biedri, kam visiem šī te tiekšanās uz labāko ir vienojoša, un, lai arī kaut kur tas paņem ilgāku laiku, kaut kur īsāku – bet kopumā cenšamies panākt, lai visur servisa līmenis ir vienādi augsts.
– Pēc tādām sporta alegorijām LOC noteikti jau sen ir nopelnījis zelta medaļu Liepājas sportā. Ko tālāk?
– Vēl lielāks izaicinājums ir noturēt to līmeni, ko esam sasnieguši. No čempiona vienmēr prasa vairāk nekā no debitanta. Un tas nozīmē, ka mēs nevaram ieslīgt kaut kādā apmierinājumā.
Līdzīgi jau reiz sajutāmies pirms kovida pandēmijas un tad
vienā dienā mums nācās pārstrukturēt visu, mainīt pieeju un domāšanu.
Tas bija smags laiks, bet ļoti pateicīgs, tieši lai izvērtētu, kā varam darīt labāk, tas iedeva motivāciju veikt nepieciešamās iekšējās darbības, lai šo nesaprotamo posmu pārdzīvotu, veiktu nepieciešamos mājasdarbus un sagatavotos jaunam uzrāvienam.
Tagad, atskatoties atpakaļ, redzams, ka visu izdarījām pareizi, ka pratām spert pareizos soļus, ņēmām vērā šo mācību, lai veiksmīgi virzītos tālāk.
Visu laiku domājam un plānojam, ir dažādas ieceres, kas vēl jāīsteno.
– Un ko darīsiet, ja patiešām Liepājā visi sāks sportot?
– Tik patīkamas problēmas man ir grūti iedomāties, bet es tiešām priecāšos, ja pietuvosimies šādai fantastiskai situācijai. Un mēs neesam vieni, esam daļa no kaut kā lielāka.
Ja būs pieprasījums, parādīsies piedāvājums arī no privātuzņēmējiem, kas nozīmēs kopumā jaunus pavērsienus arī LOC darbā. Lai izdodas! Gan īstenot visas privātās iniciatīvas, gan nodrošināt visu tūrisma attīstībai nepieciešamo.
Mums visiem tas nāks tikai par labu, ja Liepāja attīstīsies un būs konkurētspējīga, ja cilvēkiem te būs, kur strādāt, dzīvot, būs, ko darīt.
Un, lai arī liepājniekiem pašiem patīk sevi kritizēt, ja paskatāmies objektīvi ar ciemiņu acīm, tad esam ļoti daudz ko jau paveikuši.
Vienkārši paši esam pieraduši, ka mums šis viss ir pieejams, uztveram to pašsaprotami. Un tikai, kad kāds no malas pabrīnās, saprotam, ka ne visur ir tāda situācija.
Mēs saņemam ļoti daudz komplimentu, un tas dod gandarījumu, motivē darīt vēl vairāk.
Uzziņai
– SIA “Liepājas Olimpiskais centrs” un tās meitasuzņēmums SIA “OC Liepāja” apsaimnieko gandrīz visu sporta infrastruktūru pilsētā, kas ir 30,5 ha sporta laukumu brīvdabā un 67 000 m2 zem jumta.
– Ar LOC zīmolu apvienoti: Olimpiskais centrs, baseins un spa, Ezerkrasta baseins, “Kustību māja”, sporta zāle “Daugava”, ledushalle, manēža, tenisa halle un tenisa korti, futbola halle, pieci stadioni (“Daugava” ar rezerves stadionu, “Olimpija”, “Velnciems” un “Raiņa parks”), vingrošanas zāle, atpūtas komplekss “Draudzība” Bernātos un Sporta veselības centrs.
– Sezonā šos objektus katru dienu apmeklē 6000–7000 apmeklētāju.
– 2025. gada budžets bija 5,9 miljoni eiro, nodarbināti 120 cilvēki, neskaitot papildspēkus, ko piesaista uz atsevišķiem pasākumiem.
