Jau labu laiku kopā ar “Liepājas lauvām” trenējas mūsu pilsētā augušais basketbolists Jānis Porziņģis, kurš arī savu trešo sezonu pēc kārtas bija uzsācis Itālijā, taču tagad viņš ir lauzis līgumu ar klubu “Enel Brindisi” un atgriezies dzimtajā pusē. Lai noskaidrotu basketbolista tālākos plānus.

– Kopš parādījusies informācija, ka tu trenējies kopā ar “Liepājas lauvām”, daudzi līdzjutēji cer arī uz tavu pievienošanos klubam. Cik tā pašreiz ir reāla?
– Tāda iespēja pastāv, taču es nedomāju, ka līdz sezonas beigām. Tiesa, pašam klubam arī nav nekādas īpašas vajadzības pēc manis, jo trešā numura postenī spēlē vairāki labi spēlētāji. Ja jau BK “Liepājas lauvas” būtu ļoti ieinteresētas, tad vienošanās droši vien jau būtu panākta. Es varbūt gribētu vienmēr spēlēt Liepājā vai Latvijā, taču tas nenozīme, ka es to varu, jo jādomā arī par finansiālo pusi. Basketbola mūžs nav garš, tāpēc arī šī situācija, kad paliku bez darba, iespaidos mani ne tikai finansiāli, bet arī paša reputācijai tas nenāks par labu.

– Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc līgums tika lauzts?
– Patiesībā klubā bija ļoti nopietnas problēmas un droši vien vēl joprojām ir ar diviem amerikāņu spēlētājiem, kuri bija pilnīgi neizprotami gan basketbola laukumā, gan kā cilvēki sadzīvē. Iepriekšējā klubā arī bija viens amerikānis, ar kuru es pat ikdienā nerunāju, taču viņš bija profesionālis un laukumā pavisam cits cilvēks. Es biju trešais spēlētājs, kurš pameta komandu, vai tagad klubam klājas labāk – nē, “Enel” turpina zaudēt. Kāpēc es tiku atlaists? Iespējams, tāpēc, ka nevarēju samierināties ar šādu komandas spēli un neturēju to sevī.

– Ar tevi droši vien līgums tika parakstīts ar domu, ka būsi viens no potenciālajiem līderiem?
– Droši vien, jo šajā čempionātā katrā komandā var spēlēt tikai divi amerikāņi un vēl viens eiropietis. Varbūt arī es neparādīju savu labāko spēli, taču šādā komandā, kur divi amerikāņi uztaisa, vienkāršiem vārdiem sakot, pamatīgu bardaku, tad parādīt kvalitatīvu spēli nav iespējams. Ko tas līdz, ja šie spēlētāji katrā spēlē samet pa 30 punktiem. Nav šajā līgā tāds līmenis, lai ar to pietiktu uzvarai.

– Cik liela loma Brindisi pilsētā bija basketbolam?
– Kaut ko tādu es vēl nebiju piedzīvojis – lidostā mani sagaidīja, varētu pat teikt, kā lielu zvaigzni ar vairākām videokamerām un neskaitāmiem fotoaparātiem. Citiem spēlētājiem tas patīk, bet man gluži pretēji. Tur biļeti uz spēli nav iespējams nopirkt, jau pusotru stundu pirms mača ir pilna zāle. Līdzjutēji ir traki – viņiem ir tikai balts vai melns. Ja tu uzvari, tad tu esi gluži kā Dievs, bet, ja komanda zaudē, tad tā tiek izsvilpta. Man bija grūti tur spēlēt, un es reti izgāju no mājas. Piemēram, ieejot veikalā, kamēr es maksāju, jau tika prasīts autogrāfs. Es tā neesmu pieradis.

– Vai pēdējās dienās kaut kas ir mainījies saistībā ar jauniem darba piedāvājumiem?
– Pašlaik man neviens konkrētu piedāvājumu nav izteicis – ne no Latvijas, ne Eiropas klubiem. Esmu palicis bez darba gada beigās, kad parasti ir tāds nosacīts klusuma brīdis. Aģents pie tā strādā, un man nav viņam katru dienu jāzvana, lai apmierinātu savu ziņkāri, ja būs konkrētu piedāvājumu, tad arī tos izvērtēsim.

– Kāds ir tavs iespaids par komandu “Liepājas lauvas”?
– Sastāvs ir pietiekoši labs, treniņi tāpat. Biju aizbraucis uz lauvu maču Rīgā pret komandas “VEF/Rīga” basketbolistiem, nu nevajadzīgi zaudēja jauniem puikām.

– Vai pēc treniņu atsākšanas Liepājā jūtams formas kritums?
– Nu tā sanāk, jo pēdējās desmit dienas Itālijā es ne tikai nepiedalījos spēlēs, bet arī treniņu procesā. Bija zināmas problēmas, turklāt pirmie treniņi ir tādi – rokas, kājas neklausa un izdaru tādas kļūdas, ka pats sevi nepazīstu.

– Ko tu domā par to, ka ļoti daudzi augstas klases spēlētāji pēdējā laikā izvēlas savu karjeru turpināt Itālijā pēc spēka otrajā līgā, piemēram, Kristaps Janičenoks?
– Tas, ka tā ir otrā līga, nenozīmē, ka tur līmenis zems, jo lielai daļai ir A sērijas pieredze. Lielā mērā viņi tur spēlē naudas dēļ. Tas, ka tu gadu nospēlēsi klasi zemākā līgā, nākamsezon, taču neliedz tev atgriezties elitē.

– Kas tad bija tās pirmās lietas, ko paveici, kad atgriezies Liepājā?
– Protams, ģimene un draugi, taču tā sajūta ir mazliet citādāka nekā tad, kad tu atbrauc vienkārši brīvdienās. Es gribu darbu, spēlēt.

– Droši vien arī Ziemassvētkus pavadīsi kopā ar tuviniekiem tepat Liepājā?
– Noteikti!

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Jānis Porziņģis neizslēdz iespēju kādu laiku uzspēlēt arī Liepājā.