– Kādas sajūtas?

– Grūti vārdiem aprakstīt. Mēs ilgi uz šo gājām. Trīs gadus esmu Liepājā, soli pa solim būvējām šo komandu, un smagais darbs treniņos beidzot atmaksājies.

Tagad emocijas ir pārpārēm. Sprāgst ārā. Šis viss liekas neticami. Super!

– Bronzas sērijā esi ne vien sekmīgākais uzbrukumu veidotājs, bet arī noslēdzējs. Kā uz to skaties?

– Visā sērijā? (Izbrīnīts.) ”Ogre” tādu aizsardzību piedāvāja.

Viņi provocēja mani mest.

Tā nav vieta, kur esmu pats stiprākais, man vairāk patīk organizēt spēli, piespēlēt, atrast partnerus un padarīt viņus labākus. ”Ogre” to zināja, un viņu spēles plāns bija provocēt mani vairāk uzbrukt.

Labi, ka iekrita metieni un varēju viņus par šādu lēmumu sodīt.

– Kuri ir atslēgas elementi, kas noslieca svaru kausus uz ”Liepājas” pusi?

– Šajā spēlē labāk cīnījāmies par atlēkušajām bumbām. Ogrēniešiem nebija tik daudz otro iespēju kā iepriekš, kad zaudējām. Tajā spēlē ”Ogrei” bija par 19 metieniem vairāk, un ar visu to mēs piekāpāmies tikai par punktu.

Mums bija milzīgas rezerves, kuras šodien izmantojām. Labāk cīnījāmies par bumbām, noturējām koncentrēšanos, un uzvara bija likumsakarīga.

– Redzēsim tevi Liepājā nākamgad?

– Man patīk Liepāja. Šeit ir lieliski fani un arī pilsēta. Pats tagad arī varu sevi saukt par liepājnieku. Nezinu, kā būs un kur nākamsezon spēlēšu, bet, ja palikšu ”Liepājā”, būšu ļoti priecīgs.