Pagājušajā nedēļā Latvijas Basketbola savienība (LBS) pavēstīja, ka Gailītis valstsvienības galvenā trenera amatā nomainīs spāni Sito Alonso, kurš pārņēma komandas vadību pēc Eiropas čempionāta finālturnīra.

Vienošanās ar Latvijas speciālistu noslēgta līdz 2029. gada Eiropas čempionāta finālturnīram.

Gailītis pavēstīja, ka treneru korpusā viņam un asistentiem palīdzēs arī brīvprātīgie treneri.

Viņš atklāja, ka jūnija beigās gaidāma Rīgā pārbaudes spēle pret Gruziju, bet augustā izbraukumā paredzēta cīņa ar Slovēniju.

Tāpat šobrīd vēl norit pārrunas par to, lai augustā varētu Rīgā arī aizvadīt spēli ar Ainara Bagatska vadīto Ukrainas valstsvienību.

Latvijas valstsvienības treneris norādīja, ka piedāvājums no LBS kļūt par izlases stūrmani nebija gaidīts, taču nebija šaubu par piekrišanu piedāvājumam.

“Protams, ka sekoju izlasei, bet grūti iedomāties, ka piedāvājums kļūt par savas izlases galveno treneri var radīt šaubas. Tas ir pagodinājums un arī izaicinājums. Tad arī sākām likt plānus,” stāstīja Gailītis.

“Man Kaspars [Cipruss] piezvanīja, aprunājāmies. Man vajadzēja pāris dienas, jo tas ir jāizrunā arī ar klubu vienmēr. Vienojāmies, ka tas būtu iespējams, un tas ir arī liels gods,” viņš turpināja.

Gailītis skaidroja, ka, vismaz Francijā, klubam nav tiesības trenerim aizliegt kļūt par valstsvienības stūrmani.

“Viņi to juta kā pagodinājumu arī savā ziņā, un jutās lepni. Tā tomēr ir kvalitātes zīme arī klubam. Protams, bija jautājumi par grafikiem, bet labi rezultāti vienmēr palīdz šādās situācijās. Manā gadījumā sezona ir pietiekoši veiksmīga, un visi ir ar to apmierināti,” viņš teica.

Pēc pirmajiem četriem mačiem kvalifikācijas pirmajā kārtā Latvijas izlases izredzes iekļūt 2027. gada Pasaules kausa finālturnīrā vairs nav lielas, taču nav arī zaudētas.

Gailītis izcēla, ka svarīgākais ir radīt komandas kvalitāti, jo tad nāks arī rezultāti.

“Nav jēgas domāt par rezultātu, ja nav kvalitātes, jo rezultāts ir kvalitātes produkts. Ja runājam izlases kontekstā, tad nevaram vienmēr koncentrēties tikai uz šodienu. Jā, ir spēles diena, bet izlasei ir arī nākotne, un ir jāatrod balanss starp šīm divām lietām,” stāstīja treneris.

Atšķirībā no citu valstu izlasēm, Latvijas valstsvienībā nav neviena naturalizētā spēlētāja, un Gailītis atklāja, ka šis jautājums radot divējādas sajūtas.

“Kad zaudējam Polijai, un mums grozā daudz punktus iemet naturalizēts spēlētājs, tad skatāmies uz to nedaudz citādāk nekā citā dienā, kad esam piektie pasaulē un skan Latvijas himna. Ir muļķīgi kaut ko atbildēt, bet tas ir mūsu lēmums. Ja cilvēki uzskatīs, ka tas ir vajadzīgs, tad varbūt arī to darīsim,” viņš skaidroja.

Pērn Eiropas čempionāta finālturnīrā savainojumā iedzīvojās Andrejs Gražulis, kuram traumas dēļ priekšlaicīgi beidzās arī pagājušā sezona.

Gailītis norādīja, ka ir sazinājies ar basketbolistu un ir informēts par viņa veselības stāvokli.

“Mums ir jādzird viņš pats, bet tas ir stipri saistīts ar atlabšanas procesu. Viņam šogad jau būs 33 gadi, tas tomēr ir tas vecums, kad ir kādas traumas, un ir jāsaprot divvirzienu attiecības ar viņu. Esam ieinteresēti, lai viņš spēlētu labā līmenī un būtu izlasē, bet tas ir ļoti saistīts ar dažādiem blakus apstākļiem,” piebilda treneris.

40 gadus vecais Gailītis no 2011. līdz 2024. gadam strādāja “VEF Rīga” sistēmā – pirmos četrus gadus kā galvenā trenera palīgs, bet no 2016. gada vidus kā galvenais treneris.

Viņa vadībā “VEF Rīga” septiņas reizes izcīnīja Latvijas čempionu titulu, vienreiz uzvarēja Latvijas-Igaunijas basketbola līgā, kā arī trīs reizes izcīnīja Latvijas kausu.

Viņš bijis arī Latvijas U-16 un U-18 izlašu galvenais treneris, bet no 2021. gada nacionālās izlases galvenā trenera asistents.

Šajā sezonā Gailītis vada Francijas klubu Strasbūras SIG, bet pērn savā pirmajā sezonā ārpus Latvijas aizveda Veisenfelsas MBC komandu līdz uzvarai Vācijas kausā.

Pirmajās 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs latvieši ar 78:86 zaudēja Nīderlandei un ar 89:68 pārspēja Austriju, bet vēlāk piekāpās Polijai, piedzīvojot trešo zaudējumu četrās spēlēs.

F grupā pēc četrām spēlēm Polijai ir četras uzvaras, Nīderlandei – divas, bet Latvijai un Austrijai – pa vienai.

Trīs labākās komandas, ņemot līdzi visu spēļu rezultātus, otrajā posmā apvienosies ar E grupas labāko trijnieku, un no šī sešinieka trīs komandas iegūs tiesības spēlēt Pasaules kausa finālturnīrā Katarā.