Itālijas otrajā spēcīgākajā līgā sezona beigusies Jāņa Porziņģa pārstāvētajam klubam “Carmatic Pistoia”, kas spēja aizkļūt līdz izslēgšanas spēlēm, taču zaudēja jau pirmajā kārtā. Liepājnieks jau kādu laiku ir dzimtajā pusē, un tradicionāli redakcija basketbolistu aicināja uz nelielu sarunu.

– Vai jau pilnībā esi sācis izjust brīvdienu prieku?
– Liepājā esmu divas nedēļas un šo to jau paveicis – saticis ģimeni, draugus un arī mazliet atpūties, taču nevarētu teikt, ka starpsezonu posmā slinkošu. Tiesa, ar tuviniekiem esmu ieplānojis izbraucienu tepat pa Latviju.

– Cik zinu sezona tavam klubam nebija viegla, vai tad nogurums nav sakrājies?
– Tas tiesa, taču, ja gribu spēlēt augstā līmenī, tad pārāk atslābināties nevar, tādēļ jau tagad sava fiziskās sagatavotības trenera Artūra Košeļeva vadībā esmu atsācis treniņus.

– Daudz esmu dzirdējis runas par to, ka Itālijas elites divīzija nav salīdzināma ar otro līgu, vai pats izjuti krasas atšķirības?
– Pirmkārt, noteikti varu teikt, ka līmenis tur ir pietiekami augsts, taču ne tāds kā “A” sērijā, kur spēlētāji ir fiziski spēcīgāki, meistarīgāki un par savu darbu saņem krietni lielāku atalgojumu, taču, manuprāt, vairāki otrās līgas spēlētāji tur noteikti varētu spēlēt. Domāju, ka Itālijā otrā līga ir spēcīgākā Eiropā. Neuzskatu, ka spēlēšana šajā līmenī manā karjerā ir solis atpakaļ.

– Vai šo sezonu vari nosaukt par izdevušos?
– Atklāti sakot, no sevis cerēju vairāk, taču par neveiksmīgu arī to nevarētu nosaukt, jo treneris man uzticējas un laukumā pavadīju daudz laika, regulāri spēli sākot pamatpiecniekā. Sākumā komandas mērķis bija saglabāt vietu otrajā līgā, jo tikai pērn tajā atgriezāmies, taču, sezonai ritot, sapratām, ka neesam sliktāki par pārējiem un, galvenais, varam cīnīties. Kad iekļuvām izslēgšanas spēlēs, protams, gribējām tikt vēl tālāk, taču nepaveicās un pietrūka fiziskā spēka.

– Vai komandā biji, tā teikt, viens no vilcējspēkiem?
– Tā jau laikam sanāk, jo spēlēju patiešām daudz, un tas man patika. Arī starta piecniekā īsti vieta nebija jāizcīna – kā sāku, tā arī spēlēju līdz sezonas beigām. Mūsu klubs spēlēja izteiktu komandas spēli, un tā mums vairāk vai mazāk nesa augļus. Pozitīvi bija arī tas, ka, ja laukumā gadījās kļūdīties, tad treneris uzreiz neizdarīja maiņu un deva otru iespēju.

– Sezonas otrajā pusē tevi apciemoja Latvijas izlases jaunais treneris Nenads Trajkovičs. Kādi bija pirmie iespaidi?
– Manuprāt, ļoti inteliģents un stingrs treneris, kurš zina, ko vēlās sasniegt. Trajkovičs man atklāja, kādu viņš izlasē vēlas redzēt ceturtā numura spēlētāju, īsti nezinu, vai es atbildu viņa standartiem. Pie vakariņu galda cilvēks var būt pavisam savādāks nekā treniņos, tādēļ pastāv iespēja, ka savos secinājumos esmu kļūdījies.

– Vairāki potenciālie izlases kandidāti vēl nav teikuši jāvārdu spēlēšanai valstsvienībā, kā ir ar tevi?
– Iespējams, daļa spēlētāju vēl nav pieņēmuši lēmumu smagās sezonas dēļ, un es viņus pilnībā saprotu, jo visiem taču gribas atpūsties un pabūt kopā ar tuviniekiem. Ja man būs iespēja spēlēt izlasē, tad noteikti to arī darīšu.

– Pirmā kandidātu kopā sanākšana paredzēta jau pavisam drīz – 9.jūnijā. Vai arī tu tur būsi?
– Visdrīzāk, kopā ar izlasi sākšu trenēties tikai jūlija vidū, jo līdz tam esmu iecerējis pabūt tepat Liepājā un trenēties individuāli.

– Vai šāds lēmums nevarētu iespaidot tavas izredzes iekļūt izlasē?
– Patiešām nezinu, taču diezin vai tādēļ mainītu savus plānus, jo primārais man tomēr ir maizes darbs – spēlēšana klubā.

– Visbeidzot – kur spēlēsi nākamajā sezonā?
– Vēl neko konkrētu nevaru pateikt, taču mans aģents pie tā strādā. Pastāv iespēja, ka palikšu klubā “Carmatic”, taču tikpat reāla ir kluba maiņa.

– Vai par tevi ir izrādījis interesi arī kāds Latvijas klubs?
– Pagaidām tikai komandas “VEF/Rīga” galvenais treneris Valdis Valters. Nemāku teikt, cik reāla ir mana spēlēšana šajā klubā, taču viss var būt.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Kaut arī Jānis Porziņģis ar dzīvi Itālijā ir apmierināts, viņam vienmēr ir bijis patīkami atgriezties Liepājā.