Maču ar Kanādu Latvija sāka ar Andreju Gražuli, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru pamatsastāvā, Kanādai laukumā sūtot Rovanu Beretu, Dilonu Bruksu, Šeju Gildžesu-Aleksandru, Kelliju Oliniku un Dvaitu Pauelu.

Latvijas izlasē ar 16 punktiem par rezultatīvāko kļuva Andrejs Gražulis, 14 punktus un desmit atlēkušās bumbas sakrāja Rodions Kurucs, 11 punktus pirmajā puslaikā sakrāja Artūrs Žagars, bet ar deviņiem punktiem finišēja Rolands Šmits.

Kanādas izlasē 27 punktus, kā arī pa sešām atlēkušajām bumbām un rezultatīvām piespēlēm sakrāja Šejs Gildžess-Aleksandrs. 22 punktus guva Rovans Berets, 15 punktus un sešas atlēkušās bumbas sakrāja Kellijs Oliniks, bet 14 punktus guva Nikeils Aleksandrs-Volkers.

Līdz šim labākā trīspunktu izpildītāja čempionātā Latvija šoreiz trāpīja vien desmit no 36 metieniem, kanādiešiem realizējot 16 no 39 tālmetieniem. Turpretī Latvijas izlase precīzāk izpildīja divpunktu (17/27 jeb 63% pret Kanādas 21/35 jeb 60%) un soda (11/12 jeb 92% pret kanādiešu 50% jeb pusi no 22 izpildītajiem metieniem) metienus.

Kanāda uzvarēja cīņā zem groziem (44:31), 17 bumbas izcīnot zem Latvijas groza. Latvijai bija vairāk kļūdu (15:9) un mazāk pārķertu bumbu (5:10), taču vairāk bloķētu metienu (3:1).

Pirmo grozu guva Pauels, uz ko Latvija atbildēja ar trim tālmetieniem Žagara un abu Kurucu izpildījumā, panākot 9:5, liekot Kanādai pieprasīt minūtes pārtraukumu.

Berets piektajā minūtē ar trīspunktu metienu panāca 11:11, taču A.Kurucs tūlīt ar trīspunktu metienu atkal izvirzīja vadībā Latviju (14:11). Par spīti tam, ka jau cetrutdaļas vidū Latvija bija sakrājusi piezīmju normu un kanādieši ieguva tiesības par katru pārkāpumu izpildīt soda metienus, Andrejs Gražulis ar divpunktu metienu atjaunoja četru punktu starpību – 16:12

Latvijas izlases izrāviens turpinājās ar diviem precīziem Dāvja Bertāna soda metieniem, Kristera Zorika tālmetienu un R.Kuruca divpunktnieku, panākot 23:12 pārākumu un pirmo ceturtdaļu noslēdzot ar 23:13 vadību.

Otrās ceturtdaļas pirmajā pusē Latvijas pārsvars svārstījās septiņu līdz desmit punktu robežās, līdz Bertāns ar divpunktu metienu panāca 32:20, bet Žagars ar trīspunktu gājienu – 35:23.

Pēc Bereta bumbas trieciena grozā no augšas un rezultāta starpības samazināšanās līdz 35:28 arī Latvijas izlases galvenais treneris Luka Banki bija spiests pieprasīt pirmo minūtes pārtraukumu.

Latvijai nesekmējoties trīspunktu metieniem un kanādiešiem agresīvi dodoties Latvijas groza virzienā un sagādājot latviešiem piezīmes, pēc Nikeila Aleksandra-Volkera diviem gūtiem punktiem kanādieši pietuvojās līdz 35:38.

Piezīmes cītīgi krājot latviešiem, arī Banki izpelnījās tehnisko piezīmi par protestēšanu šajā jautājumā. Oliniks ar tālmetienu panāca 41:42, bet Berets ātrajā uzbrukumā atjaunoja vadību Kanādai – 43:42.

Oliniks puslaikā bija guvis desmit punktus, bet Latvijai Žagars sakrāja 11 punktus, kļūdoties tikai vienā metienā no spēles.

Otro puslaiku rezultatīvāk uzsāka Kanāda, pēc Gildžesa-Aleksandra tālmetiena panākot 48:42, bet pēc viņa bumbas triecina grozā no augšās – 53:44.

Pēc Gražuļa diviem precīziem soda metieniem, kā arī Diviem R.Kuruca gūtiem groziem un 7:0 izrāviena Latvija pietuvojās līdz 52:55.

85 sekundes pirms trešās ceturtdaļas beigām Filips Skrabs ar tālmetienu pirmo reizi Kanādai panāca desmit punktu pārsvaru – 65:55.

Ceturto ceturtdaļu ar divpunktu metienu sāka Šmits, panākot 59:67, taču pēc trim pēc kārtas realizētiem tālmetieniem Kanāda panāca izšķirīgo pārsvaru 78:61, kuru deldēt latvieši vairs nespēja.

Spēles beigās kanādieši ar individuālajiem pūliņiem palielināja rezultāta starpību.

Kanāda ar trim panākumiem un Latvija ar divām uzvarām turpinās cīņu par medaļām un 1.-16.vietu, bet Francija ar vienu uzvaru un Libāna bez uzvarām cīnīsies par 17.-32.vietu.