– Vai var apgalvot, ka sezonai komanda gatava?

– Nevaram nebūt gatavi. Atšķirībā no citiem pagājušā sezona mums beidzās salīdzinoši agri, jau izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā.

Patiesībā jau tad sākām gatavoties šai sezonai. Maijā aizvadījām ļoti intensīvu treniņu procesu, jūnijā spēlētāji strādāja individuāli, jau jūlijā sākām kopīgi darboties. Tiecamies uz izaugsmi, līdz ar to – mums ir jābūt gataviem.

– Kā vērtējat komplektāciju?

– Vasaras gaitā vairākkārt uzrunājām vēl daudzus citus, kuri ir jauni, talantīgi un mums interesanti. Gribējām dot iespēju atvērties pieaugušo basketbolā. Piemēram, Artūru Žagaru, Krišu Helmani uzrunājām un vēl dažus. Viņi izvēlējās citus ceļus, tas ir tikai normāli, tāpēc uzrunājām atkal nākamos.

Vieta tukša nepaliek. Varbūt to ideālo ieceri mēs nesasniedzām, bet tas, kā komanda šogad izskatās, ir simpātiski un ar tādu tiešām interesantu raksturu, kas veidojas.

– Šogad esat pat mazliet jaunāki kā iepriekš…

– Ja nebūtu Arnolda Helmaņa, mēs būtu jaunākie visā līgā. Arnolds vidējo ciparu mazliet parauj uz augšu (smejas). Jā, tas pamata koncepts jau nemainās, bet gribam arī sasniegt rezultativitātes mērķus – cīnīties par medaļām. Gan Latvijā, gan kausā.

Igaunijas–Latvijas līgā mērķējam uz augstāko astotnieku. Tie ir mūsu mērķi, un mērķiem ir jābūt, citādāk nevar, bet mēs arī nedrīkstam pazaudēt savu identitāti. Gribam attīstīt jaunos spēlētājus, dot kādam tramplīnu uz nākamo līmeni.

– Tas, ka komandā nu ir arī jūsu dēls, jums kā trenerim kaut ko maina?

– Mans skatījums ir tāds, ka tie, kas ir mums apkārt (klubā), tikai iegūst no tā, ka komandā ir mans dēls. Es vienmēr esmu strādājis pēc principa, ka savus čaļus trenēju ar domu, ka viņi kādam ir bērni. Arī manai cieņai, profesionalitātes un pašatdeves līmenim jābūt atbilstošam.

Ja mans dēls ir komandā, mana attieksme varbūt ir pat vēl prasīgāka un mērķtiecīgāka pret pilnīgi visiem.

Cenšos strādāt tā, kā strādāju līdz šim, bet no idejas, ka trenēju savējos ar domu, ka tie ir kādu cilvēku dēli. Man ir atbildība pret šiem cilvēkiem, tā tagad kļūst par manu realitāti, jo arī mans dēls ir komandā. Līdz ar to man ir jābūt maksimāli sagatavotam uz treniņu, spēli, vienmēr jābūt tonusā, nevaru atļauties pretējo.

– Pārbaudes spēlēs gāja pat ļoti labi. Vai jau skaidrs, ko un kā ar šo sastāvu darīt laukumā?

– Mums nav tāds viens spēles stils. Ir konkrēti stūrakmeņi, uz kuriem balstām gan komandas būvēšanu, gan mūsu spēli, bet caurmērā mēģinām izcelt katra spēlētāja individuālo spēku. Atverot viņu stiprās puses, parādīt to, kā tieši viņš var vislabāk palīdzēt komandai uzvarēt. To mēs vēl meklējam, ir tāls ceļš ejams, bet redzam, ka sāk izdoties.

Pret lietuviešu komandām bija ļoti labas pārbaudes spēles. Lai gan zaudējām, bija sīva, fiziska cīņa, daudz no tā ieguvām. Tagad arī jau sezonas pirmajos mačos mēs tiekam pie visiem lielākajiem dūžiem. Vispirms “VEF”, tad “Calev/Cramo”, vēlāk arī “Prometey” – šis būs īstais pārbaudījums, jāmēģina iekosties.

– Kā vērtējat ukraiņu pievienošanos apvienotajai līgai?

– Ļoti pozitīvi. Konkurence – tas vienmēr ir labi. Redzot, ka arī Igaunijā katru gadu pieaug komandu skaits, tas ir super, gribētu arī, lai Latvijā notiek līdzīgi. “Prometey” ir top līmenis. Vienreizēja pieredze spēlētājiem, tāpat arī treneriem.

– Ar “Liepāju” noslēdzāt līgumu uz trim sezonām, un šī būs trešā. Kādi individuālie mērķi nosprausti?

– Man ļoti žēl par pirmo sezonu. Ticēju, ka varam izcīnīt bronzu Latvijā noteikti, bet kovids to aprāva.

Ja nepalieku šeit pēc sezonas, gribu atstāt mantojumu. Lai ir izaudzināti spēlētāji, izveidota sistēma klubā, vienota ideja gan vadībā, gan treneru korpusā, gan spēlētāju atlasē, gribētos arī to medaļu izcīnīt.

Tas būtu tas rezultativitātes mērķis, ko gribētos un arī vajag sasniegt.

Nenoliedzu, ka labprāt arī turpinātu darbu šeit. Ja ar vadību varēsim atrast kopīgu ceļu, neizslēdzu, ka šeit palikšu, jo redzu, ka mēs augam, ir savstarpējā sapratne un uzticība, izcili kolēģi. Jā, mēs kopā varētu arī spert vēl nākamo soli uz priekšu.

BK “Liepāja” sastāvs jaunajai sezonai

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.