liepajniekiem.lv
“Rapla” pievarēta, “Prometey” paliek
Neraugoties uz Avotiņa 18 un Ķilpa 25 sestdien gūtajiem punktiem, pirmajam no pustālās distances metot ar 100% precizitāti, otrajam realizējot četrus no pieciem tālmetieniem, “Liepājai” turnīra debitantus “Rīgas zeļļus” nav izdevies nokost trijās no četrām tikšanās reizēm.
Mūsējie gan bija tuvu – potenciālo uzvaras metienu, pretinieku cieši segts, mest saminstinājās tieši Ķilps, atsviežot bumbu Bērziņam, kuram nācās veikt pagalam sarežģītu raidījumu, kas izrietoši bija neprecīzs.
Ķilpam sestdien 11 no komandas kopumā pieļautajām 20 kļūdām. Zeļļi savukārt kļūdījās 13 reižu.
Dubults izpildīja trīs tālmetienus, divus trāpot. Līdz šim šosezon saldenieks kopumā trejačus izmēģinājis vien piecreiz 25 spēlēs, diviem esot precīziem.
Kopumā līdz ar to centrs ticis pie 50% precizitātes, labākā rādītāja komandā.
Līgas ieskaitē pret Zeļļiem 1:1, bet sešas komandas “Liepāja” šogad tā arī nepārspēja. Neaizsniedzama palika “VEF”, tāpat “Viimsi”, “Kalev/Cramo”, “TallTech”, “Tartu” un “Prometey”.
Ukraiņu smagsvars palicis pēdējais aktīvais Latvijas-Igaunijas līgas klubs, kuru mūsējie nav pratuši pievarēt. Līdz aizvadītā gada novembrim tāds bija arī “Avis Utilitas Rapla”, bet tā nu ir vēsture (72:65).
Sezona divām sejām
Pirms sezonas “Liepājas” vadība minēja, ka tas, uz ko klubs tendējies starpsezonā, – iegūt soliņa dziļumu un stabilitāti, vienlaikus saglabājot uzņemto kursu.
Stabilitātes punkts gan piepildījies nav, jo aizvadītā sezona izteikti skaldāma uz pusēm.
Pirmās 15 cīņas noslēdzās ar astoņām uzvarām azotē, sekojošajās 15 triumfs justs trīsreiz. Piedzīvota gan piecu, gan četru neveiksmju sērija tieši līgā.
Turklāt – izbraukumos Igaunijā šosezon uzvarēt izdevies nav ne reizi.
Krituma periods arī līdz ar Freimaņa savainojumu, kolektīvo saslimšanu, kas iedragāja gan sportisko formu, gan komandas spēli. Tāpat arī prom bija devies garo galu labi papildinājušais Jonāts, tikmēr Iļjinam adaptācijas periods.
Krājās neveiksmes, zuda pārliecība, arī saiknes laukumā, izrietoši kritās rezultatīvo piespēļu skaits, tāpat melnajā joslā teju par 20% zemāka precizitāte no tuvās distances, ja salīdzinām ar sezonas startu (60% vidēji oktobrī, 42% decembrī).
Neraugoties uz to, lauvas regulāri prata izbēgt no dziļiem mīnusiem un atgriezties spēlē, taču pēdējā grūdiena pārsvarā trūka.
Uz papīra bez pārsteigumiem
Garša mutē, ko atstājusi skarbā sezonas nogale, gan varētu būt maldīga.
Objektīvi raugoties uz vienību spēku samēriem – mīņāšanās izslēgšanas spēļu vārtrūmē arī ir komandas sastāva nosacīti atbilstošais līmenis, tāpat arī saskan ar kluba finansiālo rocību.
Vēsturiski skatoties, 11 panākumi ir otrs labākais rezultāts.
Divreiz iepriekš izdevies sakrāt 12 uzvaras – gan pērn, gan arī kovidformāta turnīrā, kad Latvijas komandas izspēlēja četrus savstarpējos apļus, ārpus valsts kāju nesperot.
Visvājāk klājās 2019.–2020. gada sezonā, kad sirēna pie pozitīva rezultāta skanēja bezkaunīgi reti – trīs reizes. 2020.–2021. gada turnīrā savukārt – piecas.
Tas, kas šogad neizdevies – pārsteigumi. Pret regulārā turnīra pjedestāla komandām panākumu nav, pret nosacīti tiešajām konkurentēm (4.–12. pozīcija) sešas uzvaras 16 dueļos, taču virkne neveiksmju par groza vai pārīša tiesu.
Savu dzīvi visvairāk apgrūtinājām cīņās pret pastarīšiem. Trešdaļa “Viimsi” sezonas uzvaru, piemēram, ir pret mūsējiem (2 no 6), reizi zaudēts vien četrus panākumus sakrājušajai “Kalev/SNABB”.
Tiesa, ja šo pārpratumu nebūtu, izslēgšanas spēļu sabiedrība vienalga atrastos vēl vienas uzvaras attālumā.
Talanta un disciplīnas diskurss
Individuāli spilgtākie vīri šosezon caurmērā visu turnīru bijuši trīs – Dubults centra pozīcijā, spēles veidošanā un periodiski arī noslēgšanā Krūmiņš un līdzīgā ampluā arī Ķilps, ar uzsvaru uz noslēgšanu, iniciatīvu un saasinājumiem.
Sezonas gaitā progresēja vairāki spēlētāji, viens no redzamākajiem bija Avotiņš, kura darbības kļuva arvien drošākas un sekmīgākas.
Ķilps visai droši saucams par komandas talantīgāko basketbolistu, taču izcilas darbības, sevišķi spēka caurgājienos, uzbrukumos pēc dribla un viltīgās piespēlēs pārlieku bieži mijās ar pārgalvīgām, puiciskām kļūdām, kas reizumis arī izmaksāja dārgi.
Vidēji mačā viņš kļūdījies četras reizes, salasītas deviņas spēles ar piecām un vairāk kļūmēm. Astoņās cīņās vieglajam uzbrucējam vismaz 20 punktu, reizi sasniegta arī 30 acu robeža.
Būtisks pienesums arī spēles veidošanā, Ķilpam esot ražīgākajam rezultatīvo piespēļu dalītājam. 12 spēlēs vismaz piecas piespēles.
Dubults tikmēr sešreiz pamanījās savākt “double-double” un zem groza spēlēja ar 75% precizitāti. Krūmiņš savukārt tika pie viena “double-double”, bet ceļā uz to atdeva 10 rezultatīvas piespēles mačā pret “Keilu”.
Saspēles vadītājs aizvadīja samērā stabilu sezonu, vienīgais individuālais kritums februāra mačos.
Uzziņai
Top 3
Spēlētājs | Spēļu skaits | Vid. spēles laiks | Punkti | Rez. p. | A.b. | Eff. |
Kristaps Ķilps | 30 | 25,2 | 15,5 | 4,1 | 4,9 | 14,4 |
Klāvs Dubults | 25 | 23,9 | 12,2 | 1,5 | 8,2 | 17,2 |
Emīls Krūmiņš | 28 | 25,7 | 12,6 | 3,5 | 2,9 | 13,3 |
Simboliskais piecnieks: Krūmiņš, Bērziņš, Ķilps, Dubults, Avotiņš.
“Liepāja” vidēji mačā
Divpunktu metieni | 19/36 (52%) |
Trīspunktu metieni | 9/28 (32%) |
Soda metieni | 14/19 (75%) |
Atlēkušās bumbas (U/A) | 38 (11/27) |
Rezultatīvas piespēles | 16 |
Kļūdas | 14 |
Piezīmes | 22 |
Pārtvertas bumbas | 6 |
Bloki | 3 |
Punkti | 78 |
“Liepāja” apvienotajā līgā
Sezona | Spēles | Uzvaras | Zaudējumi | Pozīcija |
2018–2019 | 28 | 7 | 21 | 13 |
2019–2020 | 23 | 3 | 20 | 14* |
2020–2021 | 25 | 12 | 13 | 7** |
2021–2022 | 26 | 5 | 21 | 12 |
2022–2023 | 30 | 12 | 18 | 10 |
2023–2024 | 30 | 11 | 19 | 11 |
* sezonu nenoslēdza pandēmijas dēļ
** pandēmijas dēļ komandas spēlēja savas valsts robežās
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.