Trešdienas vakarā komandas “Ventspils” rindās par Latvijas čempionu basketbolā kļuva Mareks Jurevičus, kurš bez Latvijas basketbola līgas zelta godalgām saņēma arī finālsērijas vērtīgākā spēlētāja balvu.

Vakar Liepājas basketbola skolas audzēknis sniedza ekspresinterviju “Kurzemes Vārdam”.

– Marek, apsveicu tevi ar čempiona titulu. Trešdien jau nosvinējāt zelta medaļas vai svinības vēl priekšā?
– Pasvinējām, protams. Klubs organizēja banketu, nosvinējām uzvaru, un domāju, ka šodien kopā ar komandas biedriem vēl turpināsim. Tas mirklis ir jāizbauda.

– Līdz cikiem tad svinējāt, ja nav noslēpums?
– Kurš gan to vairs atceras (smejas).

– Atskatoties uz finālsēriju – cik liela nozīme bija sava laukuma priekšrocībai?
– Domāju, ka liela nozīme, jo pēdējā spēlē skatītāji mūs atbalstīja ļoti skaļi, un tas palīdzēja uzvarēt. Arī psiholoģiski bija vieglāk izšķirošo maču aizvadīt savā laukumā. Turklāt mums bija garāks spēlētāju soliņš, varējām ciešāk segt pretiniekus, nebijām tik noguruši kā baroni, kuriem spēlēja tikai kādi septiņi basketbolisti.

– Tātad garāks rezervistu soliņš bija viens no jūsu uzvaras galvenajiem iemesliem?
– Jā, lai gan mums trūka tās pieredzes, kas ir baroniem, kuriem sastāvā ir vairāki džeki, kas jau izcīnījuši dažādus titulus. Domāju, ka arī mūsu jaunība nospēlēja savu lomu, kā arī lielāka vēlme uzvarēt.

– BK “Ventspils” divus gadus nebija izcīnījis zeltu. Bijāt vairāk izsalkuši pēc panākuma nekā sāncenši?
– Tieši tā. Varbūt sezonas sākumā Ventspils komandai nebija mērķa cīnīties par zeltu, tikai sasniegt maksimumu ar jaunajiem spēlētājiem. Sezonas vidū sapratām, ka varam cīnīties par zeltu, un visas pūles tika veltītas tam, lai sasniegtu šo rezultātu.

– Spriežot pēc tava ieguldījuma komandas panākumā, šķiet, ka esi labi iekļāvies ventspilnieku rindās.
– Treneris (Agris Galvanovskis – A.S.) man ļoti uzticējās, paldies viņam par to! Es neredzēju labāku komandu, uz kuru aiziet no Liepājas, uzskatu, ka pieņēmu pareizo lēmumu. Šeit ir augstāks līmenis, nepārprotami esmu ieguvējs.

– Vai aizgāji no Liepājas īstajā brīdī?
– “Ventspils” komanda tomēr aizvadītajā sezonā spēlēja augstāka līmeņa sacensībās nekā liepājnieki, arī FIBA Izaicinājuma kausa izcīņā. Bet, lai turpinātu savu izaugsmi un lai spēlētu vēl augstākā līmenī, man ir jākāpj augstāk – pa pakāpienam vien. Ventspils man deva šādu iespēju, un esmu par to pateicīgs.

– Vai jau esi domājis par savas karjeras nākotni?
– Man ar “Ventspili” ir līgums pēc formulas “1+1”, un es domāju, ka palikšu Ventspilī. Nav kur skriet, neesmu tik stabils, lai skrietu kaut kur tālāk. Man sevi vēl jāpierāda, jānobriest kā basketbolistam, lai turpinātu kāpumu karjerā.

– Bet ar augstiem mērķiem un ambīcijām tev taču viss ir kārtībā? Gribi kļūt par ģenerāli?
– Bet, protams! Pašam sev ir jāizvirza mērķi, piemēram, pirmajam čempiona titulam pievienot vismaz vēl vienu un nākamos gadus spēlēt vēl spēcīgākās līgās.

– Kādas ir tavas attiecības ar Latvijas izlasi – vai galvenais treneris Ķēstutis Kemzura ir ar tevi runājis?
– Nē, šajā sakarībā man nav nekas teikts. Varbūt tagad, pēc klubu sezonas beigām dos kādu ziņu.

– Kad brauksi atpakaļ uz Liepāju?
– Tagad jāsavāc savas mantas Ventspilī, bet jūnijā braukšu uz Liepāju un pamatīgi atpūtīšos, jo ir sakrājies liels nogurums.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”