Modes lieta

“Ja nemaldos, tas bija 1993.gads, kad Liepājā notika pirmās ielu basketbola cīņas. Strītbolu tolaik attīstīja sporta zīmola “Adidas” pārstāvis Aigars Strauss. Sākumā “Adidas” strītbols norisinājās tikai Rīgā, taču, augot tā popularitātei, ienāca arī citās Latvijas pilsētās. Organizēšanu uzņēmāmies mēs paši, Liepājas Basketbola skolas treneri, būtībā visi, kas tolaik skolā strādāja. Strītbols jau bija kļuvis par modes lietu. Tam vienkārši bija jānotiek arī Liepājā,” atceras bijušais Liepājas Basketbola skolas direktors un basketbola tiesnesis Mariss Bernāts.

Tā kā “Adidas” strītbolā sezonas kopvērtējumam punkti krājās, komandām braukājot pa dažādām pilsētām, dalībnieku skaits visos posmos bijis ievērojams. “Atceroties tos laikus, jāteic, ka gāja karsti ne tikai laukumos, bet arī ārpus tiem. Bieži bija iebildumi pret spēļu tiesāšanu, tie nenāca tikai no pašiem spēlētājiem, bet arī no, piemēram, jauno basketbolistu vecākiem.

Bija pat situācija, ka vecāki Rožu laukumā plūcās savā starpā, jo katram gribējās pierādīt savu taisnību.

“Adidas” ielu basketbols Liepājā notika divus gadus, jo pēc tam sapratām, ka šie kašķi mums nav vajadzīgi. Tāpat gribējām, lai spēlē tikai liepājnieki. Lai arī skatītājiem būtu interesantāk, proti, vērot savējos – kā kaimiņš spēlē vai kādas skolas direktors utt. “Adidas” strītbolā tas nebija iespējams, jo līmenis bija ļoti augsts, iesācēji laukumā nevarēja izrādīt nopietnu pretestību rūdītiem basketbolistiem,” pastāsta M. Bernāts.

Liepājas ielu basketbola organizatori katras sacensības centušies padarīt par svētkiem. Bijusi dzīvā mūzika, tāpat arī dažādi šova elementi. Piemēram, vienā no posmiem M. Bernāts uzaicinājis pazīstamo motobraucēju Lauri Freibergu, kurš, braucot ar savu motociklu, metis bumbas grozā. “Ja pilsētā bija kādi svētki, tad vienmēr centāmies ielu basketbolu iekļaut to programmā. Atceros, ka vienā no strītbola posmiem, kas norisinājās pie universitātes, paralēli notika Liepājas tūrisma svētki. Toreizējais tūrisma biroja vadītājs Andris Maisiņš pasākuma laikā pie manis piejāja ar zirgu. Tā nu sagadījās, ka tieši tad dzīvnieciņam bija jānokārto dabiskās vajadzības uz basketbola laukuma. Nekas cits neatlika, kā zirgābolus savākt,” smej M. Bernāts.

Tāpat viņš atceras, ka tieši Liepājā organizēti pirmie strītbola posmi pludmalē – daļa cīņas notikusi ūdenī.

“Vienmēr jau liekas, ka kādreiz zāle bija zaļāka, bet jāsaka: cepuri nost Liepājas ielu basketbola tradīciju turpinātājiem, kuri to dara veiksmīgi,” teic M. Bernāts,

kurš arī priecājas par mūsu 3X3 basketbola izlases lielisko panākumu Tokijā. Viņš uzskata, ka 3X3 basketbols nereti pat ir skatāmāks un daudz dinamiskāks par klasisko groza bumbu.

Jāsaglabā sava identitāte

Liepājas ielu basketbola mačus, ko mēs tagad labāk pazīstam ar nosaukumu “Bruģa bumba”, organizējuši daudzi basketbolam tuvi cilvēki. Pēdējie no viņiem ir Normunds Atvars un Mārtiņš Kozlovskis.

N. Atvars, kurš ielu basketbolu sācis organizēt kopš 2008. gada un ar pārtraukumiem to darījis līdz pat 2014. gadam, uzsvēra, ka Liepājā strītbolā allaž galvenais mērķis bijis saglabāt lokālpatriotismu, proti, laukumā dodas mūsu pašu zēni un meitenes, kā arī kungi un dāmas. “M. Bernāts to aizsāka, mēs to turpinājām. Domāju, ka tas ir izdevies.

Ja tu esi iekšā tajā Liepājas basketbolā vidē un arī pats esi spēlējis, tad šādu pasākumu organizēšana ir vieglāka. Tev jau ir kaut kāda pieredzes bagāža.

Zini, kas dalībniekus interesēs un ko viņi novērtēs. Organizējot ielu basketbolu kopā ar M. Kozlovski, mēs pieredzi likām iekšā darbos,” stāsta N. Atvars.

Lai dalībniekus vairāk motivētu, noticis arī aktīvs darbs pie sadarbības partneru, sponsoru piesaistes, domājot par to, ko tad labākās komandas saņems balvās. “Atbalstītāji bijuši visdažādākie, un vienmēr esam centušies panākt, lai balvas visiem dalībniekiem šķistu noderīgas. Atceros, ka savulaik izdevās vienoties ar “Rexona” pārstāvjiem. Man mājās bija divas paletes ar dažādām higiēnas precēm – skuvekļiem, dušas želejām, šampūniem utt. Tāpat mūs dāsni atbalstīja uzņēmums “Pūre” ar dažādiem labumiem. Aizbraucām pakaļ produkcijai, un atkal priekšā bija divas lielas paletes. Nebija viegli dažādos labumus atgādāt līdz Liepājai,” atceras N. Atvars.

Tiem, kas regulāri sekojuši līdzi ielu basketbolam Liepājā, ir zināms, ka ne vienmēr strītbols bijis ar ievērojamu dalībnieku skaitu. Vienubrīd pat piedalījušās tikai ap desmit komandām.

Kopš 2018. gada ielu basketbola organizēšanu atkal uzņēmās M. Kozlovskis, kā saka viņš pats, tad strītbols Liepājā ir gana iecienīts. Par to liecina fakts, ka vidēji katrā posmā kopumā piedalās vismaz ap 40 komandu.

“Ghetto Games” organizators Raimonds Elbakjans esot piedāvājis liepājniekiem iesaistīties arī viņa projektā, kas ieguvis lielu popularitāti Rīgā, taču šāds solis nozīmētu papildu izmaksas un savas identitātes pazaudēšanu. “Gribējām saglabāt “Bruģa bumbu”, ko vēlāmies attīstīt. Piemēram, nākamgad mači ļoti iespējams notiks vienā vietā – Kristapa Porziņģa dāvinātajā laukumā Jūrmalas parkā. Tāpat ielu basketbola sacensības varētu notikt biežāk, piemēram, reizi nedēļā,” sacīja M. Kozlovskis.

Uz jautājumu, vai Liepājā strītbolu nākotnē varētu spēlēt pēc 3X3 basketbola noteikumiem un atbilstoši pielāgot arī laukumus un grozus, M. Kozlovskis atbildēja: “Iespējams ir viss, taču tad nepieciešams ievērojams finansējums. Šobrīd nesaskatu lielu vajadzību kaut ko mainīt, jo pašreizējais formāts ir veiksmīgs. Varbūt nākotnē mums rocība būs lielāka un varēsim domāt jaunā virzienā.”

Medaļnieks ar piederību Liepājai

Neilgi pēc tam, kad Latvijas 3X3 basketbola izlase atgriezās mājās no Tokijas, “Kurzemes Vārds” aprunājās ar vienu no zelta kaldinātājiem – Kārli Paulu Lasmani. Viņš ir ventspilnieks, taču ar piederību Liepājai. Gan Kārļa tēvs Uģis Lasmanis, gan viņš pats savulaik spēlējuši Liepājas basketbola meistarkomandās.

K. Lasmanis pirms dažām sezonām pārstāvējis “Liepājas lauvas”, kas bijusi viena no viņa pēdējām pieturvietām klasiskajā basketbolā.

“Tas bija laiks, kad bija jāizšķiras – lielais vai 3X3 basketbols. Es devu priekšroku otrajam, un skaidrs, ka pēc zelta izcīnīšanas olimpiskajās spēlēs par izvēli esmu vairāk nekā priecīgs.

Emocijas Tokijā neaprakstāmas, izcīnītais zelts, līdzjutēju sirsnīgā sagaidīšana. Tas viss paliks atmiņā uz mūžu. Esam tomēr iegājuši arī vēsturē kā pirmie olimpiskie čempioni šajā sporta veidā,” stāsta basketbolists, kurš vēju pilsētā nodzīvojis divus gadus un iepriekš regulāri, vēl mazs būdams, tētim braucis līdzi uz treniņiem Liepājā, kā arī ielu basketbola turnīriem dažādās pilsētās. “Pats vēl tolaik biju mazs, nespēlēju, bet skatījos, kā tētis to dara. “Bruģa bumbā” man nav sanācis uzspēlēt, taču Liepājā piedalījos “TOP GUN” 3X3 turnīrā. Vienmēr, kad rodas iespēja, paviesojos Liepājā. Skaista pilsēta un daudz draugu,” teic K. Lasmanis.

Latvijas sieviešu 3X3 basketbola izlasē spēlē liepājniece Kristīna Petermane, kura ir ilggadēja Liepājas dāmu komandas spēlētāja klasiskajā basketbolā. “Esmu nolēmusi beigt spēlēšanu lielajā basketbolā, taču 3X3 vēl uzspēlēšu, protams, ja tikšu izlases sastāvā. Pagaidām nezinu par plāniem, kādi ir tuvākie turnīri. Tikmēr piedalos “Bruģa bumbā” un spēlēju MIX grupā jeb jauktajā komandā. 3X3 basketbols atšķiras ar to, ka ir daudz augstāka intensitāte, jo katram uzbrukumam ir atvēlētas vien 12 sekundes. Strītbolā neviens sekundes neskaita, līdz ar to spēle mazāk dinamiska, taču tas nenozīmē, ka tā ir mazāk fiziska,” saka K. Petermane, kura vēlas, lai arī Liepājā nākotnē attīstītos 3X3 basketbols – mači notiktu uz atbilstoša seguma laukumiem un pēc spēles noteikumiem.