Februāra beigās basketbola klubu “Liepājas lauvas” papildināja garākais latviešu basketbolists Pāvels Pastušeņa no Rēzeknes. Jautājām, kā viņš iejuties komandā un vai arī nākamo sezonu viņu redzēsim lauvu rindās.

Pāvels pastāsta, ka Liepājā nokļuvis ļoti negaidīti un neplānoti. Dienu pirms izlidošanas no Itālijas, kur tobrīd spēlējis basketbola klubā “CMP Pizzighettone”, piezvanījis aģents, sakot, ka esot iespēja, kuru būtu jāizmanto – aizbraukt atrādīties Liepājas klubam. Ja viss noritēšot gludi, pastāvot cerība pabeigt sezonu tepat. “Un tā nu esmu šeit,” smaidot saka basketbolists.

Šobrīd Pāvelam ir 21 gads. Viņš ir vidējais bērns ģimenē. “Nē, brālis un māsa nav tikpat gari, cik es,” jau pirms jautājuma uzdošanas, noraida puisis. Turklāt viņš ģimenē ir vienīgais sportists. Šobrīd brālis atrodoties Anglijā, bet māsa mācoties vidusskolā.

“Darbs ar treneri Agri uz mani atstāj tikai pozitīvu iespaidu,” saka basketbolists, lūgts pastāstīt par abu līdzšinējo sadarbību. “Gudrs, pieredzējis, savā ziņā stingrs. Palīdz ar gudru padomu, atbalsta.” Ideāli esot tas, ka Galvanovskis atrod laiku un spēkus, ko veltīt spēlētājiem, strādājot ar tiem individuāli. Pāvels saka, ka šī treniņu daļa esot ļoti svarīga, attīstot savu meistarību, sākot ar bumbas kontroli – driblu, pareizu metienu, apspēlēšanas prasmi zem groza. Runājot par attiecībām ar pārējiem komandas spēlētājiem, rēzeknietis saka, ka komandā iejuties, viss esot labi un pozitīvi. Par garo augumu neviens neapceļot. “220 centimetri izsaka visu. Nu, protams, ka savā ziņā esmu īpašs,” smaidot teic Latvijas garākais spēlētājs.

Ar grozabumbas spēli nopietnāk puisis sācis nodarboties 18 gadu vecumā Gulbenē. “Pirms tam biju apmeklējis basketbola treniņus, taču darīju to nepastāvīgi, negribīgi, slinki. Tā kā man nekas nesanāca, gribējās to spēlēt mazāk un mazāk, līdz pametu pavisam,” atminas basketbolists. Kas mainījās? Kāpēc pievērsies basketbolam? “Neilgu laiku, aptuveni četrus mēnešus, dzīvoju Anglijā. Mēģināju dzīvot patstāvīgi, pelnīt naudu. Un tur, tālumā, man bija daudz laika pārdomām, salikt prioritātes, visu sakārtot galvā. Laikam tas arī bija pagrieziena punkts,” atminas Pāvels. Un, kad atgriezies Latvijā, uzreiz devies uz Gulbeni.

Jau iepriekš rakstīts, ka, sākot trenēties, fiziski puisis bijis ļoti vārgs un patālu no basketbola spēlēšanas. Tikai pateicoties “Gulbenes buku” trenera Arvja Stecka uzņēmībai, basketbolists ar dažādām treniņmetodikām strauji progresējis. Vienu gadu Pāvels pavadījis Jaunatnes līgas vecākajā, A grupā, tad vienu sezonu buku rindās Latvijas Basketbola līgas otrajā divīzijā. Iespaidīgo fizisko dotumu dēļ viņu noskatīja Itālijas aģentūra, bet vēlāk ar rēzeknieti līgumu parakstīja šīs valsts trešās pēc spēka līgas vienība. Spēlēt gan viņam sanāca vēl divus līmeņus zemāk, bet šo sezonu viņš sāka klubā “CMP Pizzighettone”.

Pāvels uzskata, ka savas prasmes basketbolā trenējoties var uzlabot ar katru dienu, viņš tiecoties kļūt par labāko. Pāvels trenējas divas reizes dienā, stingi ievēro noteikto režīmu, kad jāēd, kad jāguļ un kad jāspēlē.

Vai kopš brīža, kad esi Liepājā, ir izdevies paviesoties arī mājās? “Biju aizbraucis, grafikā sanāca atrast divas brīvdienas,” pastāsta Pāvels. Salīdzinot ar iepriekšējo dzīvesvietu – Itāliju, tagad viņš mājām esot samērā tuvu. Pāvels uzskata, ka katram dzīvē ejams savs ceļš. Kāds visu mūžu nodzīvojot dzimtajā galā, bet kāds cits pārpeldot jūras un rāpjas kalnos. Galvenais esot atrast savu īsto ceļu. Un šobrīd Pāvels ir tā meklējumos.

Vēl runāt par to, vai arī nākamo sezonu viņš pavadīs Liepājā, ir par agru. Pagaidām, kamēr basketbolists ir Latvijā, jāizmanto iespēja, piemēram, nokārtot autovadītāja apliecību.

Vaicāts, kas Liepājā patīk, Pāvels atbild, ka vēl nekur diži daudz neesot bijis. Bet, cik ir redzēts, viss esot smuki un forši. Kā lielu plusu viņš min tramvaju un jūru.

Mārtiņa Sīļa foto

Treneris Agris Galvanovskis atrod laiku un spēkus, ko veltīt spēlētājiem, strādājot ar tiem individuāli. Pāvels saka, ka šī treniņu daļa esot ļoti svarīga, attīstot savu meistarību.