Piektdiena, 23. aprīlis Jurģis, Juris, Georgs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Valsts negodīgi šķiro sporta skolotājus

Valsts negodīgi šķiro sporta skolotājus
10.03.2009 07:06

Atslēgvārdi

Esam saņēmuši Liepājas basketbola skolas atklāto vēstuli Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kurā pausta neizpratne par esošo situāciju pedagogu atalgojuma sistēmā. Proti, par to, kāpēc vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu pedagogiem, kuru pienākumi un likmes būtiski neatšķiras, darba samaksa pēc taupības vārdā veiktās reformas atšķiras būtiski. Profesionālo mācību iestāžu, tātad arī sporta skolu, pedagogu algas taupība ir ietekmējusi skarbāk nekā vispārizglītojošo mācības iestāžu skolotāju darba samaksu.

Sporta skolu pasniedzēju algas šogad samazinātas par 18 līdz 28 procentiem, kamēr parasto skolu skolotāji oficiāli zaudējuši tikai daļu no kvalitātes piemaksas (realitātē gan ir zaudētas arī citas piemaksas, tiesa, joprojām ievērojami mazāk nekā sporta skolotājiem). Būtībā tas nozīmē, ka sporta pedagogiem ir izdevīgāk darbu sporta skolā mainīt pret darbu vispārizglītojošajā mācību iestādē.

Liepājas Basketbola skolas direktors Artūrs Košeļevs vēstulē pauž neizpratni par to, kāpēc, būdami piederīgi vienotai pedagogu saimei, ar līdzvērtīgu izglītību un tarifikāciju, sporta treneri kopš janvāra kļuvuši tik atšķirīgi no obligātās izglītības pasniedzējiem.

Skaidrojums teorētiski ir vienkāršs – vispārējās izglītības mācību iestādes darbojas pašvaldības pakļautībā un finansējumu algām saņem no valsts mērķdotācijām, bet sporta skolas ietilpst profesionālās ievirzes interešu izglītības iestāžu grupā un atrodas tiešā IZM pakļautībā. Sporta skolām un citām profesionālajām mācību iestādēm finansējuma avots faktiski ir valsts dotācijas, nevis mērķdotācijas, tādēļ uz treneriem attiecas tādas pašas izmaiņas, kā uz jebkuru valsts iestādē strādājošu ierēdni. Vai gandrīz uz jebkuru, ja ņemam vērā, ka dažas ministrijas arī šajos laikos pamanās ievērojami paaugstināt savu darbinieku algas.

Apzinoties situācijas nopietnību, IZM jau laikus ir vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada pirmajam ceturksnim noteikto apropriāciju 21 procenta apmērā, proti, par 4,31 miljonu latu, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī.

Pamatojoties uz šo informāciju, vēl februāra nogalē daudzu sporta skolu pārstāvji pauda cerību, ka valsts budžetā tiks atrasts finansējums, lai algas atkal kaut nedaudz palielinātu. Realitāte acīmredzot būs skarbāka. Valstij papildus meklējot 700 miljonus, ir maz ticams, ka jauno sportistu izglītotāji varētu atgūt kaut daļu no nogrieztā finansējuma.

Var tikai minēt, kādas sekas valstij radīs pedagogu algu samazināšana – vai un cik pedagogu pametīs savu darbu labākas peļņas meklējumos, vai un cik bērnu zaudēs iespēju regulāri sportot, vai sporta skolas nebūs spiestas palielināt vecāku maksu par nodarbībām. Šādu soli neizslēdza Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks.

Iespējas pašiniciatīvai

Taču līdz ar bažām par profesionālā sporta nākotni esošā situācija ar finansējuma samazinājumu sporta skolām var motivēt meklēt variantus sportošanai bez papildu finansējuma nepieciešamības. Meklēt maksimāli daudz variantus, lai aktīvs dzīvesveids būtu atkarīgs ne tikai no valsts vai pašvaldības piešķirtā finansējuma apjoma, bet galvenokārt no pašu bērnu, jauniešu, arī pieaugušo vēlmes sportot. Sākot no vecāku tiešas lomas palielināšanas savu bērnu fiziskajās aktivitātēs un beidzot ar atgriešanos pie saknēm, proti, neatkarīgu sporta biedrību izveidošanu.

Sabiedrībai esot sadrumstalotai, neatkarīgas sporta biedrības varētu risināt vismaz divus būtiskus uzdevumus: rūpēties par iedzīvotāju fizisko veselību un apvienot iedzīvotājus sociāli un politiski aktīvās grupās.

Kā labs piemērs varētu būt Zviedrijā 19.gadsimta vidū strādnieku dibinātās vingrošanas biedrības, kas būtībā bija pirmās masu organizācijas, uz kuru pamatiem vēlāk radās gan politiskās partijas, gan dažādas sabiedriskās un labdarības organizācijas.

Viedokļi

Artis Lagzdiņš,
Liepājas Sporta pārvaldes priekšnieks:
– Dalot budžetu tiem pedagogiem, kas strādā sporta skolās, samazinājums ir vairāk nekā 20 procentu, tikai atsaucoties uz MK noteikumiem.

Aiz šī samazinājuma stāv cilvēki, kas godprātīgi dara savu darbu, bet mēs no ministrijas dzirdam atrunas par to, ka sporta skolās ir tā saucamās mirušās dvēseles, respektīvi, audzēkņu skaits patiesībā ir mazāks, nekā oficiāli norādīts. Gan jau tādas dvēseles ir, bet ne Liepājā. Bija aicinājums ministrijai atrast šīs mirušās dvēseles un likvidēt tās. Tādā veidā finansējumu var atrast, lai algu zaudējums būtu kādi 10 procenti. Uzskatu un zinu, ka vienas no lielākajām grēciniecēm mirušo dvēseļu ziņā ir lauku rajonu sporta skolas, kur ne vienmēr ir iespējams aizpildīt visas vietas sporta skolās tādā apmērā, kā to nosaka ministrijas dokumenti. Un to izkontrolēt ir pagrūti – kad ierodas kontrole, tad bērni tiek savākti, bet ikdienā darbs notiek varbūt tikai ar pieciem, sešiem bērniem.

Guntis Šēnhofs,
Rīgas Basketbola skolas direktors:
– Uzskatu, ka ir divas nozares, kurām valstī ir jābūt neaizskaramām – tā ir drošība un izglītība. Ja valstī dominē skaidrais saprāts, tad nedrīkst taupīt uz sabiedrības drošības un bērnu rēķina.

Varbūt skanēs banāli, bet bērni ir mūsu valsts nākotne. Rīgas Basketbola skolā veicu aptauju, kurā 50 procentu mūsu audzēkņu atbildēja, ka nesaista savu nākotni ar Latviju un vēlas pamest savu valsti. Jā, aptauja pagaidām veikta tikai vienā vecuma grupā, bet, ja šādi domā arī citās vecuma grupās un visās mācību iestādēs, tad Latvija jau tagad faktiski ir beigusi pastāvēt.

Reālā situācija ir tāda, ka treneri jau tagad iet prom no darba, jo ar tādu atalgojumu nevar izdzīvot. Sporta skolu vadītāji ir dilemmas priekšā – samazināt atalgojumu visiem pedagogiem proporcionāli vai labākajiem saglabāt iepriekšējā līmenī.

Aptuvenie aprēķini rāda, ka šīs taupības rezultātā sporta skolas varētu pamest seši līdz septiņi tūkstoši bērnu. Un kur viņi nonāks? Uz ielas.

Naums Vorobeičiks,
Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors:
– Pirmo ugunskuru (algu samazināšanu – A.S.) mums ir izdevies nodzēst, bet, ja martā būs jauni lēmumi par jostas savilkšanu, tad līdz savu treneru zaudēšanai sporta skolām varbūt nebūs jāgaida ne līdz jaunā mācību gada sākumam septembrī, ne arī līdz vasarai, tas notiks agrāk.

Pašlaik likmes ir samazinātas vidēji par 27 procentiem un visvairāk cieš vadošie treneri – tie, kuru audzēkņiem ir labākie sasniegumi, kvalificētākie speciālisti. Pašlaik mūsu prioritāte ir saglabāt audzēkņu skaitu, bet, ja martā būs jāsavelk josta vēl, tad būs jāsamazina arī treniņu grupas. Un tad var būt dilemma – saglabāt masveidību vai meistarības grupas, kurās trenējas četri, pieci sportisti, respektīvi, elites sportisti, piemēram, peldētājs Romāns Miloslavskis.

Taupīšana var skart arī līdzdalību sacensībās, bet sacensības taču ir sporta būtība.

Dainis Zombergs,
Liepājas rajona Sporta skolas direktors:
– Janvāra algu samazinājumu mēs jau esam pārdzīvojuši, bet vēl nav zināms, vai nebūs vēl viena – lielāka – algu samazinājuma. Nezinu, kur radušās baumas par mirušajām dvēselēm, bet varu teikt, ka mums tādas nav bijušas un normālu sporta skolu līmenī tas nemaz nav iespējams, jo regulāri notiek nopietnas pārbaudes.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz