Sestdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Vienīgais ārpus Rīgas  

Vienīgais ārpus Rīgas   
Foto: Ģirts Gertsons
25.02.2015 07:00

"Kurzemes Vārds"

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Starptautiskās Basketbola
federācijas tiesnešu saimi papildinājis Grobiņā dzimušais liepājnieks Mārtiņš
Kozlovskis, kas ir tikai trešais mūsu pilsētas pārstāvis pēc Marisa Bernāta un
Agņa Pērkona, kas ieguvis FIBA licenci, un septītais šobrīd aktīvais šā līmeņa
tiesnesis Latvijā.

– Ir atvieglojums pēc licences iegūšanas?

– Pirmkārt, jau noteikti
tas ir atvieglojums, jo tajā brīdī, kad uzzināju, ka ir jābrauc (uz Turciju –
aut.), sākās neliels lampu drudzis. Laiks, ko tur pavadīju, bija diezgan grūts.
Varbūt ne tik ļoti fiziski, cik psiholoģiski, jo ir jātiek ar sevi galā visās
sev atvēlētajās septiņās spēlēs, kurās instruktori Tevi vēro kā caur
palielināmo stiklu. Patiesībā tiklīdz izdarīju tur savu darbu, man bija liels
atvieglojums. Lai arī kāds būtu FIBA lēmums, es izdarīju visu, ko varēju.
Šobrīd esmu vienīgais liepājnieks un vienīgais ārpus Rīgas FIBA kategorijas
tiesnesis.

– Kāds bija ceļš no
Nacionālās līdz FIBA kategorijai?

– Par nacionālo
kategoriju nav daudz, ko stāstīt. Tā ir liela spēļu prakse Latvijas un Baltijas
basketbola līgā līdz brīdim, kad bija pieprasījums pēc jauna FIBA tiesneša,
iespējams, no Latvijas. Jau ilgāku laiku bija iekšējā konkurence par to, kurš
izcīnīs šo tik kāroto iespēju pārstāvēt Latviju šajā turnīrā. Kad kļuva zināms,
ka braukšu es, bija jāgaida atbilde no FIBA. Pēc tam jāpērk biļetes un jābrauc
uz Turciju.

– Šķiet, laika posms
starp šīm divām kategorijām tev bija ļoti īss.

– Kā nacionālās
kategorijas tiesnesis esmu trešo gadu. Pēc tam arī sekoja šis FIBA
izaicinājums.

– Kā aizritēja
eksāmeni Turcijā?

– Mēs bijām 18 tiesneši
no dažādām Eiropas valstīm. Tur notika VIP neformāls pasaules čempionāts U16
izlasēm. Šī turnīra laikā mēs, 18 tiesneši, apkalpojām šīs spēles. Nebija
noteikts skaits, cik iegūs FIBA kategoriju, bet vidēji tie ir 50 procenti,
un tā bija arī šoreiz. Kategoriju ieguvām deviņi tiesneši. Turnīra laikā bija
dažādas lekcijas par FIBA materiāliem. Tāpat bija jānokārto fiziskais tests,
noteikumu tests un angļu valodas tests. Un, protams, visam pāri – spēļu
tiesāšana.

– Kas bija
vissarežģītākais?

– Spēļu tiesāšana.
Pārējām lietām bija nepieciešams tikai laiks, lai atkārtotu savas zināšanas, jo
tikpat labi bija iespējams izkrist kādā no rakstiskajiem pārbaudījumiem.

– Pirms braukšanas
nopietni gatavojies?

– To, ko daru laukumā,
es nemainīju. Kāds esmu, tāds esmu. Bet gāju vēlreiz cauri noteikumu
interpretācijām un atkārtoju angļu valodu. Tik daudz, cik  to darīju pēdējo nepilnu divu mēnešu laikā,
nebiju to darījis nekad, jo šo iespēju palaist garām nevēlējos ne par ko!

– Tagad teorētiski
vari tiesāt pilnīgi visus FIBA turnīrus?


Nekā augstāka kategoriju ziņā vairs nav. Šobrīd fibā esmu iesviests kā jauns
gurķis. Starp šiem 18 cilvēkiem, kas bija Turcijā, biju pats jaunākais. Tā savā
ziņā man ir priekšrocība, jo FIBA kategoriju var nokārtot tikai līdz 35 gadiem.
Lielākajai daļai bija 33 – 34 gadi, viņiem tas bija pēdējais vilciens. Vai nu
ir, vai nu nav. Tagad FIBA mačos esmu jauniņais un pamazām ir jāceļas uz augšu.
Šajā vasarā, kad būs jauniešu čempionāti, noteikti  uz kādu no tiem būs jābrauc. Februāra beigās
būs nozīmējums. Tad ar jauno sezonu rudenī viss tā pa īstam tikai sāksies. Kā
būs tālāk, tas ir Dieva rokās.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25.februāra numurā.

#kvards-20150225-06#

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli